1. AT kā publisko tiesību nozare.
2. AT rašanās un attīstība.
3. AT avoti, veidi-to raksturojums.
4. AT sistēma (sistēmas).
5. AT principi, atsevišķu principu raksturojums.
6. AT subjekta jēdziens.
7. AT tiesiskās attiecības, jēdziens un īpatnības.
8. Publiskās administrācijas (valsts pārvaldes iestādes?) jēdziens un īpatnības.
9. Valsts pārvaldes kontrole, to veidi un raksturojums.
10. Valsts pārvaldes akta jēdziens un veidi.
11. Publisko tiesību līgumi, to raksturojums. (pamatā valsts pārvaldes iekārtu likums.)
12. Atsevišķu līgumu raksturojums.
13. Valsts pārvaldes iestādes struktūra un kompetence.
14. LR valdība-augstākais valsts pārvaldes subjekts, struktūra, kompetence.
Politiskās un administratīvās pārvaldes nodalījums.
15. Ministrijas institūta vispārējs raksturojums, struktūra un kompetence.
16. Resori-AT subjekti, struktūra un kompetence.
17. Pašvaldības kā AT subjekti.
18. Valsts civildienesta jēdziens, struktūra un civildienesta gaita.
19. Cilvēktiesības un valsts pārvalde. Tiesībsarga institūts Latvijā.
20. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē, līdzdalības veidi. Iesniegumu likums.
21.Administratīvā atbildība un administratīvais pārkāpums.
22. Administratīvie sodi, jēdziens un veidi.
1. Administratīvās tiesības - kā patstāvīga publisko tiesību nozare.
Administratīvās tiesības objektīvā nozīmē ir tiesību normu kopums, kas regulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, personu tiesības un pienākumus publisko tiesību jomā.
subjektīvā nozīmē- tiesības un pienākumi, kas uz objektīvo tiesību pamata, piekrīt publiskajām iestādēm, to darbiniekiem, personām vai to grupām.
Administratīvās tiesības (AT) - patstāvīga publisko tiesību nozare, kas reglamentē publiskās pārvaldes iestāžu izveidošanu, reorganizāciju, likvidāciju, šo iestāžu kompetences noteikšanu un rīcību.AT regulē tās attiecības, kas rodas valsts pārvaldes institūciju darbībā, kur viena puse ir valsts pārvaldes institūcija. Lai pārvaldes darbību sekmīgi veiktu, ir nepieciešams visa veida informatīvais nodrošinājums, materiālais nodrošinājums – sakaru līdzekļi, telpas utt., un tiesiskais nodrošinājums – tiesiskā kārtība un administratīvās tiesības. AT ir apjomīgs normatīvo aktu kopums.AT ir publisko tiesību nozare. Publiskajām tiesībām ir divi pamatuzdevumi:
1) noteikt valsts uzbūvi, valsts institūciju veidošanu un kompetenci, regulēt to funkcionēšanu;2) regulēt attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.Attiecības veidojas gan starp pārvaldes institūcijām un tām pakļautajām organizācijām, gan starp valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām (partijas, asociācijas), gan starp valsts pārvaldes institūcijām un fiziskām personām (pilsoņiem un nepilsoņiem). AT normas nosaka konkrētus uzvedības modeļus, kas adresēti plašam personu lokam vairākkārtējai pielietošanai.Terminu AT lieto divās nozīmēs:1. kā tiesību nozare = normu kopums, kas regulē kādu sabiedrisko attiecību formu. Valsts tiesības veido noteiktu sistēmu, kurai ir savas apakšsistēmas (nozares), kuras gan ir patstāvīgas, taču relatīvi saistītas. AT ir divas šādas nozares: vispārējā un sevišķā.Vispārējā – tās normas, kas darbojas visā valsts pārvaldē. Sevišķā(nozaru) - normas, kas darbojas tikai atsevišķā sfērā.
2. kā zinātne (zinātniska disciplīna) = pētāmais objekts ir AT. AT zinātne pēta publisko administrāciju, kā no tehniskās tā no juridiskās puses, apskatot, kā tas noregulēts ar tiesībām un izpaužas tiesiskajos aktos.Abas šīs disciplīnas atrodas savstarpējā mijiedarbībā
…
1. AT kā publisko tiesību nozare. 2. AT rašanās un attīstība. 3. AT avoti, veidi-to raksturojums. 4. AT sistēma (sistēmas). 5. AT principi, atsevišķu principu raksturojums. 6. AT subjekta jēdziens. 7. AT tiesiskās attiecības, jēdziens un īpatnības. *8. Publiskās administrācijas (valsts pārvaldes iestādes?) jēdziens un īpatnības. *9. Valsts pārvaldes kontrole, to veidi un raksturojums. 2. Administratīvo tiesību rašanās un attīstības īpatnības Administratīvās tiesības ir saistītas ar valsts administratīvās, pārvaldes darbības regulēšanu. Valsts pārvaldes darbība radās vienlaicīgi ar publisko varu, tāpēc pat pašos agrākajos valstiskuma attīstības etapos tika pieņemtas tiesību normas, kas regulēja atsevišķus pārvaldes darbības jautājumus. Bet sistēmiska valsts pārvaldes tiesiska regulēšana radās tikai viduslaikos, un konkrēti absolūtisma periodā. Tad valsts sīki reglamentēja padoto dzīvi, noteica finanšu līdzekļu iegūšanas veidus, noteica kontroles formas pār sabiedrisko tikumību.Normas, kas regulēja valsts pārvaldes darbību, Eiropas valstīs tika apvienotas jēdzienā „policijas tiesības” (no grieķu „police” – pilsēta). Tajā laikā valsts pārvaldes darbība bija īpaši aktīva pilsētās un tāpēc paredzēja vispirms jau pilsētas pārvaldi. Policijas tiesībām bija raksturīgs nostiprināt valsts tiesības un noteikt obligātus priekšrakstus pilsoņiem. Tādā veidā, policijas tiesības veidojās kā tiesības administrācijai. Administratīvo tiesību rašanās saistīta ar principiāli jaunu pieeju – ar cilvēka un pilsoņa tiesību virsvadības atzīšanu, ar tiesiskas valsts idejām, ar liberāliem priekšstatiem par minimālas valsts kā „nakstssarga” mērķtiecīgumu.Nepieciešamība ierobežot valsts pārvaldi, kurai ir jāīstenojas tiesību stingros rāmjos, bija teorētiski pamatota buržuāziskās revolūcijas priekšvakarā. 18.gs beigās – 19.gs. sākumā valsts kļuva par vienīgo visaptverošo organizāciju, unikālu pēc valdīšanas mēroga. Sakarā ar to veidojās idejas par īpaša valsts un tā orgānu tiesiskā statusa. Francijā pēc Lielās franču revolūcijas šīs idejas īstenojās publisko tiesību juridiskās personas doktrīnā, ko pārņēma citas kontinentālās Eiropas valstis.Administratīvo tiesību kā patstāvīgas tiesību nozares rašanās parasti saista ar speciālo administratīvo tiesu izveidošanu Francijā, kā sekas, - ar patstāvīgas administratīvās justīcijas rašanos. Revolūcijas priekšvakarā karaļa parlamenti (tajā laikā augstākās tiesas) izrādīja pretošanos reformām, tāpēc nav nejaušība pirmajos gados pēc revolūcijas vispārējām tiesām bija aizliegts iejaukties administrācijas lietās un saukt uz tiesu valsts ierēdņus. Napoleona Bonaparta laikā tiek
Nav aplūkots 17.jautājums.
- Eksāmena jautājumi administratīvajās tiesībās
- Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
- Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai15
-
Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
Konspekts augstskolai18
-
Saistību tiesības - eksāmena jautājumi un atbildes
Konspekts augstskolai36
-
Eksāmena jautājumi. Starptautiskās privātās tiesības
Konspekts augstskolai23
-
Mantojuma tiesību eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai31