19.biļete.
1. Komersanta jēdziens. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Veic komercdarbību- ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.
2. Komercreģistrā ierakstāmās ziņas. Komercreģistra ierakstu saturs:
Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: firma;
komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta; juridiskā adrese;
filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese. Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: firma; personālsabiedrības veids; katra komandīta ieguldījuma summa un komandītu ieguldījumu kopsumma; personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods; personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi; juridiskā adrese; ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai, — laiks, uz kādu tā nodibināta, vai mērķis; filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese. Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: firma;
kapitālsabiedrības veids; kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods;
valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu; juridiskā adrese; ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta; filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.
20.biļete.
1. Vadītāja atbildība komercreģistrā. Komerclikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu. Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild par nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar nepatiesām ziņām, kas sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Piemēram, parakstot dibināšanas līgumu, dibinātājs sniedz apzināti nepatiesas ziņas par sev piederošo īpašumu, kuru viņš vēlas ieguldīt sabiedrības komercdarbībā. Kad dibinātāji nonāk līdz mantiskā ieguldījuma novērtēšanai, izrādās, ka tāda īpašuma vispār nav vai šis īpašums nepieder attiecīgajam dibinātājam. Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā par nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild valdes locekļi. Saskaņā ar Komerclikumu attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
2. Kapitālsabiedrību darbības likvidācija. Likvidācija: Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija.Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi. Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu. Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem. Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma finansu pārskatu. Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi. Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu.
…
