27. Apdrošinātāju darbības principi ES – dibināšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība
Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs.
Pakalpojumu sniegšanas brīvība vai dibināšanas brīvība
Eiropas Komisijas skaidrojošais ziņojums par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vispārējo labumu apdrošināšanas nozarē nosaka vadlīnijas pakalpojumu sniegšanas brīvības nodalīšanai no dibināšanas brīvības. Minēto dokumentu savā administratīvajā praksē izmanto arī FKTK- Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem, kas ir apkopoti minētajā Eiropas Komisijas ziņojumā, "vienas dalībvalsts sabiedrībai, kurai ir pastāvīga klātbūtne citā uzņēmējdarbības dalībvalstī, piemērojami dibināšanas brīvības noteikumi, pat ja šī klātbūtne nav filiāles vai pārstāvniecības formā, bet sastāv tikai no biroja, kuru vada persona, kura ir neatkarīga, bet pilnvarota pastāvīgi rīkoties sabiedrības interesēs, kā tas būtu filiāles vai pārstāvniecības gadījumā", piemēram, FKTK Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā reģistrētais apdrošināšanas starpnieks. Ir sarežģīti definēt atšķirību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un dibināšanas brīvību gadījumā, ja sabiedrība tās finanšu pakalpojumu nodrošināšanai izmanto neatkarīgas personas (apdrošināšanas starpniekus), kas reģistrētas uzņēmējdarbības dalībvalstī. ES brīvību nošķiršanas kritēriji šajā gadījumā ir identificējami pušu sadarbības līgumos.
Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas precedentus, Eiropas Komisija savā skaidrojošajā ziņojumā pauž nostāju, ka, lai attiecību starp neatkarīgu personu, piemēram, apdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību, kontekstā tiktu uzskatīts, ka apdrošināšanas sabiedrībai piemērojami noteikumi, kas reglamentē dibināšanas brīvību, nevis tie, kas piemērojami pakalpojumu sniegšanas brīvībai, apdrošināšanas starpniekam jāatbilst visiem trim turpmāk minētajiem nosacījumiem: 1) viņam jābūt pakļautam viņa pārstāvētās apdrošināšanas sabiedrības vadībai un kontrolei; 2) viņam jābūt spējīgam uzņemties saistības apdrošināšanas sabiedrības vārdā; 3) viņam jābūt saņēmušam pastāvīgu pilnvarojumu.
Tāpat jāpiebilst, ka Latvijas nacionālie apdrošināšanas normatīvie akti sniedz šauru jēdziena "filiāle" skaidrojumu. Piemēram, saskaņā ar Dzīvības apdrošināšanas direktīvu uzņēmuma pastāvīga klātbūtne dalībvalsts teritorijā pielīdzināma pārstāvniecībai vai filiālei, pat ja tā nav filiāles vai pārstāvniecības formā, bet sastāv tikai no biroja, ko vada uzņēmuma persona, kura ir neatkarīga, bet kurai ir pastāvīgs pilnvarojums rīkoties uzņēmuma interesēs kā tā pārstāvim. Latvijas nacionālajos tiesību aktos sniegtā jēdziena "filiāle" definīcija aprobežojas ar filiāles skaidrojumu komerctiesību izpratnē, proti, filiāle ir organizatoriski neatkarīga uzņēmuma daļa. Tādējādi saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem neatkarīgas personas – apdrošināšanas starpnieka – darbību nevar pielīdzināt filiāles darbībai. Līdz ar to apdrošināšanas sabiedrībām, lai sniegtu pakalpojumus Latvijā dibināšanas brīvības principa ietvaros, rodas obligāts pienākums reģistrēt filiāli Uzņēmumu reģistrā.
…
