1.jaut. Sociālās normas pazīmes un jēdziens.
Jēdziens. Tā ir norma, ja runā par normām vēsturiskā skatījumā. Visos laikos tās var būt dažādas, var kļūt komplicētas. Sociālā norma ir noteikums, pamat atzinums, ar kuru regulē attiecības cilvēku starpā. Sociālā norma ir nepieciešama, ja būs vismaz 2 cilvēki, jo ja nav sabiedrības – nav vajadzīgas normas. Sociālo normu iedalījums: rituāli, mīti, tradīcijas, etiķete, kultūras, valodas normas utt.
Pazīmes:
1)regulē attiecības cilvēku starpā;
2)sociālā norma eksistē cilvēku kopībā;
3)noteiktas formas uzvedības noteikumi (tiem nav obligāti jābūt rakstiskiem);
4)katrai normai ir sankcijas – nelabvēlīgas sekas, kas sagaida pārkāpēju.
2.jaut. Juridiskie fakti un to klasifikācija.
Jēdziens. Juridiskie fakti ir apstākļi, ar kuru rašanos normas hipotēze saista tiesisko attiecību rašanos, izbeigšanos vai izmaiņas. Juridiskie fakti ir tikai tie, kuri skar būtiskas indivīda vai sabiedrības intereses, iekļaujas tiesiskās regulēšanas sfērā un var radīt juridiskas sekas. Tikai likumdevējs nosaka, kādi apstākļi kļūst par juridiskiem faktiem.
Ilglaicīgos juridiskos faktus dēvē par tiesiskajiem stāvokļiem.
Kompleksie fakti ir tādi, ja ir nepieciešamas vairākas darbības kādu tiesisko attiecību nodibināšanai.
Klasifikācija:
1.Pēc gribas elementa:
notikumi – tie ir tādi apstākļi, kuri nav atkarīgi no cilvēka gribas un apziņas
darbības (bezdarbības) – tie ir apstākļi, kurus ar savu gribu izraisa cilvēks. Tās var būt tiesiskas (laulības slēgšana, iestāšanās darbā) un prettiesiskas (visi tiesību pārkāpumi)
2.Pēc seku rakstura:
tiesības un pienākumus nodibinošie;
tiesības un pienākumus izmainošie;
tiesības un pienākumus izbeidzošie.
3.jaut. Socioloģiskā tiesību skola.
Pamatlicēji: Muromecs, Ērlihs, Paunds.
Atziņa: tiesības eksistē ne tikai normu veidā normatīvajos aktos, bet caurauž arī sabiedrības dzīvi.
Sergejs Muromecs zinātnes priekšmetu aprobežoja ar noteiktu sociālo attiecību klasi.
Tiesību jaunradē izšķīra:
1)faktisko attiecību kopumu, kas regulējams ar tiesību normu;
2)sabiedrisko psihisko darbību, kas vērsta uz šo normu realizāciju.
Idejas:
1)valstij nav jāizstrādā likums, likumdevējs ir tiesnesis – sajaucās tiesu vara ar likumdevēju varu;
2)tiesības jāpēta kā īpašs sociāls veids;
3)patiesība ir tā, kas ir noderīga;
4)tiesnesim jāvadās pēc sabiedrības viedokļa, ņemot vērā aptaujas un sociālos datus.
Nikolajs Korkunovs tiesību definīciju aprobežoja ar interešu norobežošanu.
Norobežoja:
1)paražas;
2)likumdošanu;
3)tiesu praksi;
4)subjektīvo tiesisko apziņu.
Idejas:
1)tiesību objektīvā nozīme ir tiesību normas;
2)psihiskā elementa klātbūtne tiesībās.
ASV socioloģiskā tiesību skola. Gs. mijā tā noformējās arī ASV un 20. – 30.g. tā sasniedza savus ziedu laikus. …
