1. biļete
1.Paražu tiesības latvijā.
Paražu ties. sāk veidoties ar pirmo cilv-u ienākšanu LV-ā (10-12gs.). Paražu ties. avoti: 13.gs. dokumenti; miera & padošanās līgumi, kurus slēguši vietējo tautu vecākie, zobenbrāļi, Liv. Ordeņa biedri; paražas pazīstamas pēc hronikām; Indriķa Liv. Hronika- aprakstīti 12- 13.gs. notikumi, sniedz ziņas par vietējo tautu sabiedrisko iekārtu, struktūru, valdniekiem; “Atskaņu hronika”- sarakstīta lejas vācu valodā dzejas formā, rakstīts par 13.gs. notikumiem, par latv. tautas tiesisko stāvokli; 3 LV tautas kodifikācijas- šīs ties. devuši vācu feodāļi LV iedz-iem pēc LV terit. iekarošanas, t.i., zemn. ties.- viet. tautu paražu ties. Kodifik.: 1)Rīgas arhibīsk. Zemn. ties.- seno latgaļu ties.; 2)Kuršu zemn. ties., kuras ir seno kuršu, zemgaļu, sēļu ties.; 3) Lībiešu- igauņu zemn. ties. LV terit. Vēsturiski veidojusies kā divu etnisku tautu sadursmes zona. Latviešiem pamatā monogāmija- labprātīgi sekoja nāvē. Dzimta rūpējas, aizsargā savu cilvēku, pazinuši Vaidu ties.- dzimta atriebj dzimtu. Izplatīta eksogāmija, pazina līgavas zagšanu, slēdzot darījumu. Ģimene- patriarhāla. Siev. nemantoja nekustamo īpašumu. Ja vīrs mira, sievai palika viss. Rakstība nebija īpaši attīstīta. Ja cilv meloja, zaudēja tiesībspēju. Nopietnākos līgumos: To slēdza, stāvot uz zobena. Pastāv Kompozīciju sist.- vīra nauda, attiecīgi par sakropļošanu jāatmakša ar to pašu.
2.LR Satversmes attīstība. Satv.- valsts pamatlikums, kam piemīt augstākais jurid. spēks- nosaka v. varas institūtu darbības pamatprincipus, cilv. pamattiesības. Tā uzrakstīta lakoniskā, juridiski precīzā valodā, īsa un saturīga. Satv. Tika pieņemta 1922.g. 15.febr. LR Satv. Pieder pie stingrās konstit. – grūti grozāma, grozīt ar tautas nobalsošanu 1/2/3/6 pantu. Jaunās republikas pamatprincips bija neatkarība attiecībās ar ārvalstīm, demokrāt. iekšpolitikā. Saeimas locekļus ievēlēja uz 3 gadiem. Konstit. Bija ļoti liberāla, jo centās garantēt brīvību visiem LV iedz-iem. Prezidentam bija reprezentācijas f-ja. Vara koncentrējās parlamenta rokās. Tika izdarīti vairāki mēģinājumi grozīt satversmi, lai palielinātu izpildvaras pilnvaras. 1934.g. 8.maijā sēdē saeima ar 62 balsīm PAR, 27-PRET pieņēma 2lasījumus, ka v. prezidentu ievēl tauta uz 5 gadiem. Saeima pieņem Satv. grozījumus- ja valsti apdraud ienaidnieks vai draud izcelties iekšējais nemiers, MK ar v. prezid. piekrišanu ir tiesīgs izsludināt valstī ārkārtas stāvokli, dod iespēju uz laiku apturēt satversmi. Tiesnešu apstiprināts v. prezid., nevis Saeima. labojumi netika pieņemti, jo Ulmaņa v. apvērsums.
Latvijas Satversmes Sapulces galvenais uzdevums bija LR Satversmes izstrādāšana un pieņemšana, bet tā kā šis darbs prasīja daudz laika un LR bija nepieciešams nekavējoši fiksēt konstitucionālo tiesību pamatnormas tautas vēlētas parlamentārās pārstāvniecības iestādes izdotajos normatīvajos aktos, LSS pieņēma divus pagaidu konstitucionālo tiesību aktus – “ Deklarāciju par Latvijas valsti” un “ Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus”
Svarīgākais LSS uzd. Bija Latvijas valsts Satversmes izstrādāšana, kurai vajadzēja aizstāt Lv valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Tika iecerēts veidot LR Satversmi divās daļās; 1) valsts iekārta, 2) pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Šāda LR Satversmes struktūra atbilstu moderno konstitucionālo tiesību saturam. Tomēr kļūmīgā kārtā LR Satversmes otrā daļa trešā lasījuma balsojumā LSS sēdē tika noraidīta. Likumprojekts tika noraidīts tādēļ ka par Satversmes 2.daļu bija balsojis deputātu mazākums.Pilsoņu tiesību konstitucionālo garantiju trūkums ievērojami mazināja LR Satversmes kvalitāti.Satversmes otrās daļas projektā paredzēja 30 pantu. Tajos tika formulēta visu Latvijas pilsoņu vienlīdzība likuma priekšā.Atzina svarīgāko cilvēka tiesību uz dzīvību.Tika paredzēta arī mazākumtautību ku;turāli nacionālā autonomija, kā arī valodu brīva lietošana unā un rakstos.Pienākumu tika minēts mazāk nekā tiesībuNeskatoties uz šīm nepilnībām un trūkumiem, Satversmes otrā daļas pieņemšana būtu sekmējusi tiesiskas valsts attīstību LV.Priekšdarbus Satversmes teksta izstrādāšanai veica Satversmes komisija, kas sniedza ziņojumu par paveikto LSS.Pieņemtā Satversme sastāvēja no 7 nodaļām un 88 pantiem.1. vispārējie noteikumi; 2. Saeima, 3.valsts prezidents, 4. Ministru kabinets, 5.likumdošana, 6.tiesas, 7. Valsts kontrole.
…
