59. Mantojuma atraidīšana pēc aicinājuma mantot.
Katram ir tiesības atteikties no mantojuma tad, kad iestājies aicinājums mantot, proti, tad, kad atklājies mantojums. Tiesības atraidīt mantojumu ir gan likumiskajam, gan testamentārajam mantiniekam. Līgumiskais mantinieks nevar atteikties no mantojuma, ja vien to neatļauj pats mantojuma līgums. Saskaņā ar CL atteikties no mantojuma var tādā pašā veidā kā mantojumu pieņemt, t.i., mutiski, rakstiski vai klusējot. CL neparedz atteikšanos no mantojuma par labu citai personai (to var izdarīt noslēdzot atteikšanās līgumu pirms aicinājuma mantot). Ja mantinieks būs izteicis šādu atteikumu, tad pati atteikšanās nebūs spēkā, kamēr mantinieks neatsauc savu nosacījumu. Mantinieks var atteikties mantot pēc testamenta, bet paturēt tiesības mantot pēc likuma. Ja mantinieks atteicies no mantojuma, viņa vietā tiek aicināts tuvākais mantinieks pēc viņa. Šim mantiniekam dots tas pats termiņš mantojuma pieņemšanai, kas bija noteikts pirmajam. Termiņš skaitāms no dienas, kad mantinieks uzzinājis par pirmā atteikumu. Ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem atteicies no mantojuma, viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem līdzmantiniekiem, kas būtu to dabūjuši, ja atkritušā mantinieka nemaz nebūtu bijis. Jāatceras: ja mantinieks mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt un otrādi.
60. Mantojuma prasība.
Mantojuma prasība ir prasība, ar kuru tiek aizsargāta mantojuma tiesība. Tas nozīmē, ka šo prasību var celt katrs mantinieks (likumiskais, testamentārais, līgumiskais), kuram radusies mantojuma tiesība. Visbiežāk praksē mantojuma prasību ceļ neatraidāmie mantinieki. Mantojuma prasību ceļ pret katru, kas apstrīd prasītāja mantojuma tiesību. Piemēram, pret līdzmantiniekiem, pret citām personām, kuru valdījumā atrodas mantojums. Mantojuma prasības mērķis ir atzīt prasītāju par mantinieku vai līdzmantinieku uz viņam pienākošos daļu. Mantojuma prasībai noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad radusies tiesība prasību celt. Ja mantinieks nav zinājis par radušos mantojuma tiesību, tad noilguma termiņš skaitāms no dienas, kad kļuvis zināms par prasījuma tiesībām. Piemēram, mantinieks atrodoties ārzemēs, nav zinājis pa mantojuma atklāšanos. Savukārt, klāt esošie mantinieki apstiprinājušies mantojuma tiesībās, nenorādot, ka
ir vēl viens mantinieks, paspējuši pārdot mantoto mantu. Uzzinot par mantojuma tiesības rašanos, ārzemēs dzīvojošais mantinieks varēs celt mantojuma prasību, kas šajā gadījumā būs par maksu, kura saņemta atsavinot mantu, uz kuru tiesības bija arī mantiniekam ārzemēs.
…
