1. Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums
1889.gadā notika Baltijas guberņu tiesu iekārtas reforma.
Reformas pamatojums bija Krievijas 1864.gada Tiesu iekārtas likuma (ustava) attiecināšana uz
Baltijas guberņām.
Reformas rezultātā tika nomainīta vācu - zviedru tiesu iekārta.
Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas rezultātā Baltijā izveidojās tiesu iekārta mūsdienu izpratnē.
Pēc zemnieku brīvlaišanas (1817. – 1861.) izveidojās īpaša zemnieku kārtai paredzēta tiesu iekārta,
Vidzemē jau no 1804.g. saskaņā ar Vidzemes zemnieku likumiem.
Tiesu iekārta Latvijā, līdz 1889.g. tiesu reformām:
Vidzemē:
Hoftiesa
Zemes tiesa
Kārtības tiesa
Kurzemē:
Virsgalma tiesa
Virskapitāna tiesa
Kapitāna tiesa
Pilsētās tiesas līdz 1889.g. reformai attīstījās pēc Vācu tiesu sistēmas parauga:
Vācu tiesu iekārtai bija raksturīga daudzu specializētu tiesu pastāvēšana pirmajā
instancē, tā pie pilsētas tiesu iekārtas Rātes tiesai bija pakārtotas: Fogta tiesa;
Landhofa tiesa; Bāriņu tiesa; Tirdzniecības tiesa; Ķemerejas un cunftu tiesa;
Krimninādeputācija; ...
Un pienāca šitas brīdis: 1864.gadā Krievijā pieņemtais un 1889.gadā uz Baltijas guberņām attiecinātais
Tiesu iekārtas likums, viss izmainījās...
Tiesu iekārta Latvijā, pēc 1889.gada tiesu reformām:
Tiesu iekārtas izveidi ietekmēja Francijas tiesu iekārtas paraugs (taču lai mazinātu
korupciju, Baltijā gan netika ieviests zvērināto sols);
Pēc 1889.g.. reformas, Profesionāļi, juristi kā tiesneši vispārīgās tiesās.
Likums tiesu iestādes iedalīja divās kategorijās: Vietējas tiesās un vispārīgajās tiesās.…