1. Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums
1889.gadā Baltijas guberņu tiesu iekārtas reforma. Tika nomainīta vācu - zviedru tiesu iekārta - izveidojās tiesu iekārta mūsdienu izpratnē. Profesionāli juristi kā tiesneši vispārīgās tiesās. Mērķis: Krievijas impērijas likumu ieviešana Baltijas guberņās. Reformas rezultātā feodālās kārtu tiesas nomainītas ar buržuāziskā rakstura Krievijas impērijas tiesām.
Tiesu iekārta Latvijā, līdz 1889.g. tiesu reformām:
*Vidzemē: Hoftiesa; Zemes tiesa; Kārtības tiesa
*Kurzemē: Virsgalma tiesa; Virskapitāna tiesa; Kapitāna tiesa
Tiesu iekārta Latvijā, pēc 1889.gada tiesu reformām:
Vietējās tiesas: pagasta tiesa, miertiesa, draudzes tiesa, apriņķa tiesa
MIERTIESA – tiesnešus ieceļ impērijas tieslietu ministrs. Tiesvedība krievu valodā. Civillietas summa līdz 500 rubļiem, izņemot lietas par nekustamiem īpašumiem. Līdz 300 rubļiem nav pārsūdzamas - miertiesneša spriedums galīgs.
Prasības: 25+ vidējā izglītība vai 3g amatā, kas saistīts ar tiesvedību; mantas cenzs – zemes gabals vai nekustamais īpašums
MIERTIESNEŠU SAPULCE bija augstākā miertiesu instance, prāvnieki apelācijas kārtībā pārsūdz miertiesnešu spriedumus.
PAGASTA TIESA- priekšsēdētāja, tiesneši un kandidātiem. Kompetencē bija civillietas un krimināllietas. Izskatīja: strīdus par kustamo mantu, līgumiem, zaudējumu atlīdzību zem 100 rubļiem, par traucētā valdījuma atjaunošanu un nekustamiem īpašumiem pagasta robežās u.c. Neizskata prasības par īpašuma tiesībām uz nekustamu mantu, kā arī prasības par ķīlu, servitūtu, lietu tiesībām uz nekustamu īpašumu. Spriedumi prasībās līdz 15 rubļiem bija galīgi. Prasības: 21+ prot lasīt, rakstīt; pieder pie kristīgās ticības
Vispārīgās tiesas: apgabaltiesa, tiesu palāta, senāts
APGABALTIESA – 1. Instance tiesu apgabalos. Sēdēs piedalās 3 tiesneši. 2 nodaļas – civilā/ kriminālā nodaļa. Kompetence –civillietas virs 500 rubļiem, prasības par nekustamiem īpašumiem.
TIESU PALĀTA – 2. Instance, apelācijas kārtībā pārsūdz apgabaltiesu spriedumus. Lietas izspriež 3 tiesnešu sastāvā. Sastāv no civilā un kriminālā departamenta. Uzraudzības iestāde apgabaltiesām un miertiesnešu sapulcei.
SENĀTS – augstākā impērijas tiesa. Pēterburgā, pārsūdzēt tiesu palātas spriedumus kasācijas kārtībā. Sadalīts departamentos -civilais, kriminālais un administratīvai. Lietas izsprieda 3 senatoru sastāvā. Senāts lietu pēc būtības neizskatīja, tikai izlēma jautājumu kā saprotams vai iztulkojams kāds konkrēts likuma pants noteiktā prāvā. Ja tika konstatēts ka tiesu palāta ir pārkāpusi attiecīgo likuma pantu, lietu kasēja – tas ir – sūtīja atpakaļ tiesu palātai, lai tā izspriestu no jauna citā sastāvā, ievērojot norādījumu kā pareizi iztulkot konkrēto likuma pantu.
2. LR (1918-1940) tiesu iekārtas raksturojums
1918.g. dec nolikums „Par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”. - tiesu iekārtu un procesuālos tiesību pamatus
Procesuālo tiesību avoti: vietējos un Krievijas likumus, krimināllietu iztiesāšana pēc Krievijas 1903.g. Sodu likumiem
+ Civillietu iztiesāšana pēc Vācijas procesuālajām normām.
Pagasta tiesas atjauno. Civilprasību summu paaugstināja - 300 rubļiem. Pagasta tiesu piekritībā atstāja lietas par aizbildnību, adopciju, kā arī tām tika noteiktas aktu apliecināšanas tiesības.
Pārsūdzībai - miera tiesa, kuras sēdē pieaicina 2 pagasta tiesu priekšsēdētājus - likvidējot zemnieku virstiesu. Krimināllietas nodeva miertiesnesim. Miertiesnesis izsprieda arī civillietas par summu līdz 1500 rubļiem. Civilprasību un mantojuma lietas tika nodotas miera tiesu un apgabaltiesu piekritībā.
Likvidēja miertiesnešu sapulci. Apgabala tiesa - apelācijas tiesa miera tiesas spriedumiem.
Tiesu palātai - kompetence kā apelācijas instancei uz apgabaltiesas lēmumiem. Nodibina kasācijas tiesas instanci – senātu (civillietu, kriminālo lietu un administratīvo lietu nodaļas). Tiesvedības valoda – latviešu.
1921.g. Tiesu vara admin. lietās - miertiesnešiem, apgabala tiesām un senātam. Admin.lietas tika skatītas vispārējās tiesās.
Protestus un sūdzības tiesai vajadzēja iesniegt mēneša laikā. Lietas izskatīja atklātā tiesas sēdē uz pušu sacīkstes principu pamata.
1934. pieņēma jaunu likumu par - bāriņtiesām.
3. LPSR tiesu sistēmas un arbitrāžas raksturojums
Pēc 2.p.kara Latvijā darbojās LPSR AT, tautas tiesas un speciālās PSRS tiesas – kara tribunāli.
1948.g.4.nov LPSR APP nolikums „Par LPSR tautas tiesnešu vēlēšanām” uz 3 g par tiesnesi pilsoni, kuram bija 23.gadi.
Lai uzlabotu tiesu sistēmas darbību AT sastāvā izveidoja prezidijus - revidēt tiesu spriedumus krimināllietās un civillietās.
Republiku tiesas bija to AT un tautas tiesas. AT uz 5 gadiem ievēl AP, bet tautas tiesnešus –5 g – rajona iedzīvotāji.
Tiesnešu neatkarību un pakļautību tikai likumam nevarēja būt runa, jo AT pakļauta LPSR AP un APP - sniedza tiem pārskatus un ziņojumus par savu darbību. Tiesneši - atsaucami, ja tie „neattaisnoja” vēlētāju uzticību.
1959.g. 27.novembrī likumu „Par LPSR tiesu iekārtu”. Noteica tiesu struktūru, kompetenci un darbības principus.
1.INSTANCE tika izdalītas rajonu(pilsētu) tautas tiesas – izskatīja civillietas un krimināllietas, izņēmumos tautas tiesas izskatīja lietas par administratīviem pārkāpumiem.
LPSR AT izskatīja lietas 1.instancē, kasācijas un uzraudzības kārtībā un sakarā ar jauniem apstākļiem. Sekojošs sastāvs – civillietu un krimināllietu tiesas kolēģija, prezidijs un plēnums.
KOLĒĢIJAS izskatīja tām piekritīgās lietas kā 1.instances tiesa, tā arī sūdzības kasācijas kārtībā par tiesas spriedumiem, kuri nebija spēkā, vai tos spriedumus, kuri bija spēkā.
PREZIDIJS izskatīja protestus par kolēģiju spriedumiem, kuri bija stājušies spēkā.
…
