1. krimināllikuma spēks laikā.
KL 5. panta 1. daļa nosaka, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Lai pareizi piemērotu šo principu, jānoskaidro KL darbības laikā vairāki aspekti:
likuma stāšanās spēkā
likuma juridiskā spēka zaudēšana
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laika jēdziens
likuma darbības laikā veidi
likuma atpakaļejošs spēks
Likuma stāšanos spēkā reglamentē Satversmes 69. pants, kurā noteikts, ka Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
KL spēka zaudēšana nozīmē, ka likums pārtrauc savu darbību un netiek piemērots attiecībā uz noziedzīgiem izdarījumiem, kas izdarīti pēc tam.
KL atcelšana – notiek gadījumos, kad likumdevējs to fiksē likumdošanas aktā:
Pieņemot patstāvīgu likumu, kas atceļ cita likuma juridisko spēku
Pieņemot jaunu likumu, kurā dots to likumu uzskaitījums, kurus jaunai KL atceļ
Pieņemot jaunu KL, kurā norādīts uz iepriekšējā likuma spēka zaudēšanu
KL aizstāšana nozīmē, ka likumdevējs pieņem jaunu KL, kurš regulē tās pašas attiecības kā vecais KL, taču oficiāli tā darbību neatceļ.
Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku- tiek atzīta diena, kad nodarījums pabeigts vai pārtraukts, kura noteikšana noziedzīga nodarījuma vienkāršam sastāvam parasti nekādas grūtības nerada. Sarežģītāk ir noteikt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums ir ar saliktu sastāvu, ilgstošs, turpināts, ka arī noziedzīgu nodarījumu daudzējādības gadījumā.
Ar retroaktivitāti jeb likuma atpakaļejošu spēku saprot jaunā KL darbības attiecināšanu uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz brīdim, kad tas stājies spēkā, t.i. līdz laikam, kad darbojas vecais likums.
(2) Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.
(3) Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.
(4) Persona, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu un piedalījusies genocīdā, ir sodāma neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.
2. Pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums. Labprātīgā atteikšanās
KL 15.pants
(1) Par pabeigtu atzīstams noziedzīgs nodarījums, ja personas izdarītā darbība vai bezdarbības akts satur visas KL sevišķās daļas konkrētās normas dispozīcijā aprakstītās noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses pazīmes.
(2) Sagatavošanās noziegumam un nozieguma mēģinājums ir nepabeigts noziedzīgs nodarījums.
(3) Par sagatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana tīša nozieguma izdarīšanai, ja turklāt tas nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Kriminālatbildība iestājas tikai par sagatavošanos smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.
(4) Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(5) Atbildība par sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinājumu iestājas saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz atbildību par konkrēto nodarījumu.
(6) Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.
16.pants. Labprātīga atteikšanās
(1) Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ir personas uzsāktā noziedzīgā nodarījuma pilnīga pārtraukšana pēc šīs personas gribas, tai apzinoties, ka pastāv iespēja noziedzīgo nodarījumu izdarīt līdz galam.
Jāievēro vairāki svarīgi nosacījumi:
atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam ir bijusi labprātīga, tas ir, nav bijusi uzspiesta no ārienes, no citiem cilvēkiem un apstākļiem.
Tāpat jākonstatē, ka pastāvējusi iespēja nodomāto noziedzīgo nodarījumu izdarīt līdz galam un sasniegt vēlamo rezultātu, pie kam persona to ir apzinājusies.
Bez tam persona ir pilnīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, tas ir, no nodarījuma pabeigšanas, nevis atlikusi tā izdarīšanu līdz galam uz kādu laiku vai līdz izdevīgākai situācijai.
(2) Persona, kas labprātīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav saucama pie kriminālatbildības. Šāda persona atbild tikai tajā gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
3. krimināllikuma spēks telpā
…
