1.Krimināltiesību jēdziens un tā izpratne. Krimināltiesību nozīme un vieta tiesību zinātņu vidū
Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kuru saturs nosaka, kādi nodarījumi saskaņā ar spēkā esošiem likumiem atzīstami par noziedzīgiem, reglamentē kratbildību. Patstāvīga tiesību nozare. Vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kratbildības pamatu un principus, nodarījumus un sodus.
=publisko tiešibu nozare. Sīkāk pēta attiecības starp personu un valsti (vainīgo-valsti).
=kā tiesību zinātne. Zinātniskā pētniecība. (kas?kā?)
KT struktūru veido Vispārīgā un sevišķā daļa, kuru normas ir cieši savstarpēji saistītas, jo krimināltiesiskā regulēšanas uzdevumu un mēŗķu sasniegšana tikai to vienlaicīgas piemērošanas rezultātā KT kā jebkura tiesību nozare spēj veitk savas f-jas (regulējošo, aizsardzības, preventīvo) tikai tad, ja tās balstās uz gs gaitā izstrādātajem tādiem pamatprincipiem kā likumības, vienlīdzības likuma priekšā, atbildības neizbēgamības, vienlīdzības personiskā rakstura, atbildības par vainīgu nodarījumu, taisnīguma jeb soda atbilstības izdarīto nn kaitīgumam, demokrātisma, humānisma u.c.
2.Krimināltiesību principi un to sistēma.
1.likumības pr.-nosaka racionālo normu atbilstību
2.vainīguma pr.-deklarē, ka nav nn bez vainas
3.taisnīguma pr.-paredzēta sodu individualizācija. Katrs saņem sev paredzēto sodu.
4.humānisma pr.-paredz KT izslēdzošos apstākļus un izpaužas, ka var arī atbrīvot no soda.
KT funkcijas
1)aizsargājošā- svarīgāko interešu aizsardzība (aizstāvība)
2)regulējošā - nn rezultātā radušo attiecību regulēšana
3)Brīdinošā (preventīvā)- lai atturētu turpmāk izdarīt nn
4)Audzinošā- likuma ieaudzināšana. Tiesiskā audzināšana
Vispārīgā daļa-vispārīgos principus
Sevišķā daļa-abas tiek piemērotas kopā.
3.Krimināltiesību normatīvie avoti, to hierarhija
LR Krimināllikums ir vienīgais formālais KT avots. Pieņemts 1998.g. 17.jūnijā, bet spēkā ir ar 1999.gada 01.aprīli. KL ir LR Saeimas pieņemts na, kura normas reglementē kratbildības pamatu un principus, nosaka kādu valsts sabiedrības atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par nn, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajai personai.
Līdz KL spēkā stāšanos spēku zaudēja 1961.gada 6.janvārī pieņemtais LPSR Kriminālkodekss, ko ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 29.augusta lēmumu " Par LPSR likumdošanas aktu piemērošanu LR teritorijā" uzskatīja par Latvijas Kriminālkodeksu. Šis Kriminālkodekss Latvijā bija speķā no 1962.g. 1.aprīļa, tātad 38 gadus.…
