Par datiem sauc jebkuru informāciju, kura tiek aplūkota uzdevuma risināšanas gaitā. Datus var aplūkot kā informācijas vienību kopumu, starp kuriem ir noteiktas attiecības. Šīs attiecības sauc par datu struktūru.
Datus glabā kā bitu virknes. Sarežģītas datu vienības ir datu tips, kas raksturojas ar datu tipa vērtību kopu un ar operācijām, ko var veikt ar datiem. Piemēram: BOOLEAN: 0 –1 vai True – False. Tos var salīdzināt.
Datu struktūra ir kopums no datu elementiem, un katrs elements ir datu elements un otrais ir saites elements.
Struktūras var loģiskas un fiziskas. Loģisko un fizisko struktūru atšķirību var parādīt ar masīva palīdzību. Piemēram. Dots 3X3 masīvs: loģiskā struktūra izskatās
123
456
789
bet atmiņā masīvs attēlojas kā rindiņas (vai kolonas) no trijiem elementiem 123,456,789,. Tā ir fiziskā struktūra. Vienai loģiskai struktūrai var būt dažādās fiziskās struktūras t..i. masīvu var attēlot pa rindām un pa kolonām.
Datu struktūras var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem:
1.vai eksistē saites elements, vai tas ir tukšs: saistītas, nesaistītas.
2.vai datu struktūrā ir mainīgs elementu skaits statisks(masīvs), daļēji statisks(steks), dinamisks (kopa u.t.t.); Pēc sakārtošanas veida: lineārs (masīvs – katram elementam var noteikt kurš ir iepriekšējais(nākošais))
Vektori un masīvi
Par vektoru sauc viendimensionālu masīvu, t.i. elementus kopu, kuri atrodas vienā rindā (kolonā).
Par masīvu sauc viena tipa datu sarakstu, Lai nodefinētu norādu uz kaut kādu masīva elementu, var izmantot izteiksmi, kura sastāv no masīva vārda un indeksa. Katra masīva elementus var uzskatīt par neatkarīgo mainīgo.
Atmiņā masīvu attēlo linearizācijas ceļā, un ir vairāki veidi , kā to darīt. Masīvs ir statiska un nesaistīta struktūra. Ar masīvu var veikt sekojošas operācijas: ierakstīt vērtību, nolasīt elementu. Par masīvu var pateikt, cik vietas tas aizņem atmiņā, var atrast norādi uz pirmo elementi, un var atrast masīva elementa adresi pēc formulas adr(m[I])=m+n*I (viendimesnionālam masīvam), kur m-norāde uz 1.elementu, n –cik vietas aizņem viens masīva elements un I – elementa numurs; vai adr(m[i,j])=m+(n*k)+I+(r*j) (divdimensionālam masīvam, kur r rindu skaits, k - kolonu skaits.…
