Ekonomiskās situācijas raksturotāji. Pamatproblēmas makroekonomikā

Ekonomikas izaugsme parāda pakalpojumu un preču izlaides ikgadējo palielinājumu valstī. Ekonomiskā izaugsme ir valsts tautsaimniecības augšupeja, ko atspoguļo nacionālā kopprodukta un citu apkopojušo rādītāju pieaugums noteiktā laika periodā. Par ekonomisko izaugsmi liecina kapitālieguldījumu un darba ražīguma palielināšanas, kā arī reālas algas, vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanas. Ekonomikas izaugsmes lielumu bieži izmanto kā dzīves standarta izmaiņu mēru. Ekonomikas izaugsmi parasti nosaka ikgadējais iekšzemes kopprodukta (IKP) vai nacionālā kopprodukta (NKP) pieauguma temps, ko izsaka procentos. Galvenais ekonomikas izaugsmes mērķis ir iedzīvotāju dzīves standarta paaugstināšana.1
Iekšzemes kopprodukts IKP (Gross Domestic Product – GDP) ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem. Tas ir gada laikā valsts teritorijā saražotais galaprodukts neatkarīgi no ražotāju valstiskās piederības. IKP uz vienu iedzīvotāju- rāda, cik gada laikā vidēji viens cilvēks patērē attiecībā pret visiem. IKP aprēķina pēc dažādām metodēm, tās ir šādas:
1. pievienotās vērtības metode – IKP aprēķina kā pievienoto vērtību summu. Šī metode atspoguļo galaprodukta veidošanos un ļauj precīzi noteikt kopprodukta apjomu. Pievienotā vērtība ir starpība starp preču realizācijas summu un izlietoto pusfabrikātu iepirkumu summu. Pievienotās vērtības rādītājs atspoguļo katra ražotāja konkrēto tiešo ieguldījumu kopējā produkta vērtībā;
2. izdevumu metode – iekšzemes kopproduktā ietilpst izdevumi:
personiskam patēriņam (Consumption – C);
kopējām investīcijām (Gross investment – Ig);
Valdības preču un pakalpojumu iepirkumi (Government purchases – G);
Tīrais jeb neto eksports (Net export – NX) – starpība starp eksportu un importu.
…