Ekonomiskā sistēma
Ekonomiskajā literatūrā ir dažādas definīcijas kas raksturo ekonomisko sistēmu. “”Ekonomisko sistēmu var raksturot kā institūciju, likumu, aktivitāšu, pamatvērtību un cilvēka motivāciju kopumu, kas veido struktūru ekonomisko lēmumu pieņemšanai.”/F.Saunders/
“Ekonomiskā sistēma ir sabiedrības saimnieciskās dzīves noteikta organizācija, ko izmanto, lai izvietotu ierobežotos resursus noteiktu ekonomisko mērķu sasniegšanai.”/P.R. Gregorijs un R.C. Stjuarts/
“Ekonomiskā sistēma ir institucionāla struktūra, ko sabiedrība izmanto, lai noteiktu, ko ražot, kā ražot un sadalīt preces un pakalpojumus.”/M.Vats/”
Ekonomisko sistēmu raksturo četras galvenās pazīmes, kas parāda pastāvošo institūciju būtību un to ietekmi uz lēmumu pieņemšanu resursu ierobežotības apstākļos:
I. lēmumu pieņemšanas līmeņi un organizēšana, t.i., kādā veidā sabiedrība pieņem lēmumus par resursu izvietošanu un risina ekonomikas organizācijas pamatjautājumus: ko ražot, cik ražot, kam ražot, kā arī sadala resursus starp nozarēm, apakšnozarēm un atsevišķiem uzņēmumiem atbilstoši viņu vajadzībām. Šos lēmumus var pieņemt, balstoties uz tradīcijām, saskaņā ar kurām cilvēki no paaudzes uz paaudzi atkārto jau sen pieņemtus lēmumus. Lēmumus var pieņemt arī centralizēti, izmantojot varu, vai arī decentralizēti, kā to dara atsevišķās apakšvienībās: mājsaimniecības, firmas, saņemot informāciju ar tirgus mehānisma starpniecību;
II. informācijas ieguves un koordinācijas mehānisms. Informācija par cenu līmeni ir iegūstama ar tirgus starpniecību, kas signalizē par preču trūkumu vai pārpalikumu. Tas savukārt ietekmē ražotāja rīcību preču ražošanas paplašināšanā vai sašaurināšanā. Tirgus cenas ietekmē arī ekonomisko resursu un saražoto preču un pakalpojumu izvietošanas proporcijas atbilstoši pircēju vēlmēm un viņu maksātspējai. Arī centralizētās plānošanas apstākļos ar dažādām instrukcijām un direktīvām šo informāciju var novadīt līdz precu un pakalpojumu ražotājiem. …
