Ekonomiskās domas vēstures kurss

Austrumu (agrīnā) vergturu sabiedrība:
(Babilonija, Indija, Ķīna)
Antīkā (vēlīnā) vergturu sabiedrība”
(Grieķija, Roma)

Antīkā verdzībā attīstījās privātīpašuma uz *vergiem, *ražošanas līdzekļiem, *zemi. Naturālās saimniecības dominante, preču saimniecības elementu, preču- naudas attiecību attīstība.
Konfūcijs (551. – 479.g.p.m.ē) Ķīna
*Par sabiedrisko attiecību harmonizēšanu, *Prasīgums pret sevi, pilnveidošanās, *Uzticība, pienākums, taisnīgums. /Būtiski principi ierēdņu kodeksā/
Ksenofonts (427. – 355.g.p.m.ē) Senā Grieķija
(Oikonomus) – mājsaimniecības vadīšana. Ietvēris taupīguma principu, vergu darba organizāciju, būvniecības organizēšana. Deva padomus, kā Atēnu valsts var palielināt ienākumus. Uzsver valsts ģeogrāfisko stāvokli un pievilcību. Komersanti izdevīgi, kā nodokļu maksātāji. Kuģu īpašnieki un tirgotāji augstāk vērtēti, jo deva valstij bagātību. Īpaša attieksme pret sudrabu, ieteica palielināt tā ražošanu, jo uzskata, ka vērtīgs metāls. Atbalstoša attieksme pret ārzemju komersantiem, bet vietējos ražotājus neatbalsta. Negatīvi vērtēja naudas lietošanu augļošanai (kredītu sākums). Pret naudas koncentrēšanos tirgotāju vidū. Pret tirgus veidošanos. Pozitīvi vērtē darbu dalīšanu. (Izvēloties vienu darbu paaugstinās kvalitāte). Priekšroku deva lielām pilsētām darbu dalīšanā. …