Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:527875
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

18.gadsimtā Francija izveidojās ekonomiskās politikas novirziens – fiziokrātisms, kura pamatlicējs bija Fransuā Kenē.
Fiziokrati uzskatīja, ka patiesā nācijas bagātība ir nevis nauda vai zelts, bet gan lauksaimniecība. Fiziokrātisma piekritēju pārliecība bija par to, ka vienīgā ražošanas klase sabiedrībā ir zemnieki. Visi pārējie labākajā gadījumā pārveido produktu (rūpniecība un tirdzniecība), bet sliktākajā gadījumā tikai izmanto – sabiedrības augstākie slāņi, armija u.c. Tāpēc pēc fiziokrātu domām, valdībai vajadzētu ieviest reformu, kas atbrīvotu lauksaimniekus no dažādiem nodokļiem, kas daudzus zemniekus izputina. Tas ļautu attīstīties zemkopībai un lauksaimniecībai kopumā darbaspējām, brīvai uzņēmējdarbībai, kas nodrošinātu valsts bagātību un labklājību.
Fiziokrātu skolas dibinātajs F.Kenē atstāja lielu ieguldījumu zinātnē ar savu grāmatu “Ekonomiskās tabulas”. Šis darbs bija pirmais mēģinājums ekonomikas zinātnē izskatīt sabiedrības produkta atražošanas procesus starp trim galvenajiem tautsaimniecības sektoriem.









FIZIOKRĀTU SKOLA

1.1. Fiziokratu priekšgājēji.
Ekonomiskās zinātnes attīstījušās lielā mērā no tā, kā cilvēki ir saskārušies ar ekonomiskajām problēmām un centušies tās risināt.
Kā viena no galvenajām problēmam ir apmaiņa, preču un naudas apmaiņa.
Ekonomiskās attīstības vēsture ir arī vēsture par apmaiņas, sabiedriskā darba dalīšanas, paša darba un tirgus attiecībām kopumā.
Kur rodas ienākumi, kā aug cilvēka un valsts bagātība – jautājumi, kuri bija kā klupšanas akmens ekonomistiem visos laikos. Attīstoties ražošanai, dabiski attīstījās arī ekonomiskā doma.
Pirmo ievērojamo devumu ekonomikā ienesa merkantīlisti, kuri uzskatīja, ka sabiedrības bagātība pieaug pateicoties preču apmaiņai, tirdzniecībai. Merkantīlistu galvenais nopelns bija ekonomikas uzdevumu analīze nacionālās ekonomikas līmenī. Mēģinājums nebija veiksmīgs, bet tas bija kā atspēriena punkts jaunajam klasiskās ekonomiskās domas virzienam – fiziokrātismam.

1.2. Fransuā Kenē – fiziokrātu skolas pamatlicējs.
Fransuā Kenē (1694 – 1774) – atzīts līderis un fiziokrātu skolas pamatlicējs.
Lai kļūtu par mediķi F.Kenē 17 gadu vecumā aizbrauca uz Parīzi, kur vienlaicīgi strādāja hospitālī un piestrādāja vienā no gravieru darbnīcām. Pec sešiem gadiem saņēmis ķirurga diplomu, uzsāka savu ārsta praksi.
1734.gadā hercogs Villeruā piedāvāja ārsta darbu savā namā tolaik jau populāram ārstam kļuvušajam F.Kenē. No 1749.gada F.Kenē strādā pie marķīzes Pompodūras, bet no 1752.gada pie paša karaļa Ludvika XV, kurš kā pateicību par ārsta dotajiem padomiem un darbu, pašrocīgi uz iespiedmašīnas izgatavoja pirmo nospiedumu F.Kenē darbam “Ekonomiskās tabulas”.
No darba brīvajā laikā F.Kenē arvien vairāk pievērsās problēmām, kas sniedzās tālāk par medicīnas zinātni. Viņš pievērsās filozofijai, bet vēlāk tikai ekonomikai. F.Kenē dod savu piekrišanu publicēties Didro un d’Alberto izdotajā “Enciklopēdijā”. Tajā tiek publicēti vairāki viņa raksti – “Iedzīvotāji” (1756), “Fermeri”, “Labība”, “Nodokļi” (1757), “Ekonomiskās tabulas” (1758) u.c. Rakstos viņs pauž savu pārliecību par nepieciešamību pāriet uz zemnieku saimniecībām kā brīvu (tirgus) saimniekošanas mehānismu ar pilnīgi brīvu cenu veidošanu un lauksaimniecības produkcijas eksportu.
Salīdzinot ar Angliju, kur plaši attīstījās tirdzniecība un rūpniecība, Francija palika kā agrāra valsts, jo galvenie valsts bagatības veidotāji bija zemnieki. Manufaktūras darbojās lielākoties tikai tik daudz, lai apmierinātu augstmaņu vajadzības. Tas tad arī bija par iemeslu, lai F.Kenē par galveno pētāmo objektu ekonomikā kļuva agrārā sfēra.
F.Kenē ieviesa jaunu terminu ekonomikā – tīrais produkts, kas ir gada laikā saražotās produkcijas daļa, kad no gada produkta ir atskaitītas izmaksas.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties