Ekonomiskā un organizētā noziedzība

Ekonomiskos noziegumus parasti izdara labi izglītoti cilvēki, ar plašām zināšanām savā nozarē. Bīstami šādi noziegumi ir tāpēc, ka bieži vien korupcijas rezultātā tiek ietekmēta valsts darbība, kropļots tirgus un mazināta valsts iedzīvotāju uzticība valsts iestādēm un pārvaldei.
Ekonomiskie noziegumi ir saistīti ar profesionālo vai biznesa darbību. Balto apkaklīšu noziegumu nodarītais ļaunums ir daudz lielāks par atklātu laupīšanu vai ielaušanos, kaut arī paši noziegumi nav tik acīmredzami. Ekonomisko noziegumu upuris ir sabiedrība kopumā.
Liela daļa no tā, ko mūsdienās dēvē par balto apkaklīšu noziegumiem, ir definēts jau pirms ilgāka laika. Piemēram, Šērmana antitrestu akts, kas atklātībā parādījās 1890. gadā un bija saistīts ar korporāciju monopolstāvokļa ierobežošanu. 1933. un 1934. gadā Edvīns Sazerlends pirmo reizi zinātniski definēja un aplūkoja balto apkaklīšu noziegumus no kriminoloģijas viedokļa.
Bieži vien darba devēji un arī darba ņēmēji neapzinās, ka iesaistās ne pārāk likumīgās nodarbēs un ir ne pārāk godīgi attieksmē pret biznesu, piemēram, izmantojot darba devēja telefonu personiskajām vajadzībām vai nepamatoti palielinot rēķinus. Šāda rīcība tiek pamatota ar argumentu par nepietiekami lielu darba algu. Zagšana no kompānijas, firmas vai citas biznesa struktūras netiek uztverta kā noziedzīgs nodarījums, bet gan par sava darba papildienākumiem.…