Laika periodā no 2005.-2007. gadam Latvijā bija vērojama strauja izaugsme, pieaugot IKP ik gadu vidēji par 10,9%, tai skaitā 2007. gadā – par 10,0%. Augstos izaugsmes tempus nodrošināja galvenokārt iekšējais pieprasījums. Būtiski pieauga kā privātais patēriņš, tā investīcijas. Mazāka loma izaugsmē bija eksporta palielinājumam. Neto eksporta ieguldījums izaugsmē bija negatīvs. 2007. gadā izaugsmes tempi sāka samazināties un 2008. gada 2. ceturksnī kļuva negatīvi. Latvijas ekonomikas lejupslīdi lielā mērā nosaka pasaules finanšu krīzes procesi, kas būtiski samazina gan Latvijas iekšējo, gan ārējo pieprasījumu. Pasaules finanšu problēmām pastiprinoties, lejupslīdes tempi Latvijā 2008. gada otrajā pusē ir paātrinājušies, un tiek prognozēti negatīvi izaugsmes tempi arī šogad - 2009. gadā.
Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ārējā sektora izteiktā nesabalansētība, kas izveidojās iepriekšējos straujās izaugsmes gados. Būtiskais privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujākos tempos nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, balstījās lielā mērā uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica maksājumu bilances liela tekošā konta deficīta izveidošanos un līdz ar to Latvijas ekonomikas ievainojamības palielināšanos. Tagad, izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums un būtiskas ekonomikas korekcijas, kas izpaužas kā preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu, samazinoties iekšējam pieprasījumam.1
2008. gada 9 mēnešos IKP apjoms, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 2,4%, bet 2008. gada 3. ceturksnī – par 5,2%. Iekšējā pieprasījuma samazinājums 2008. gada sākumā visbūtiskāk ietekmēja tirdzniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus attīstību, bet 2008. gada 3. ceturksnī negatīvs pieaugums bija vērojams gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot primārās nozares un komercpakalpojumus. Sabiedriskie pakal¬pojumi tika sniegti iepriekšējā gada līmenī. Visbūtiskāk kopējo IKP kritumu 2008. gada 3. ceturksnī noteica tirdzniecības pakalpojumu un apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu samazinājums. Ievērojami kritušies arī būvniecības ražošanas apjomi.
…
