Ekonomiskā sistēma Norvēģijā

Sabiedrības vēsturē ir pastāvējušas un pastāv dažādas ekonomiskās sistēmas:
tradicionālā jeb naturālā saimniecība,
brīvā tirgus ekonomika,
plānotā ekonomika,
jauktā ekonomika.
Tradicionālā jeb naturālā saimniecība ir pats senākais un vienkāršākais ekonomikas veids. Tajā visas vajadzības jāapmierina ražotājam pašam. Ražotājs kopā ar savu ģimeni sevi apgādā ar visu dzīvei nepieciešamo. Uzkrājumu nav daudz, jo darba tehnoloģija un darbarīki ir primitīvi. Saražotās preces parasti pietiek tikai pašu patēriņam. Naturālās saimniecības devīze varētu būt:" Ražo, cik spēj - citādi neizdzīvosi."
Brīvā tirgus ekonomika Tajā noteicošais ir tirgus. Šo ekonomikas veidu raksturo šādas pazīmes:
privātīpašums
prece - gandrīz visi ražojumi tirgus ekonomikā ir prece.
tirgus attiecības
brīvā konkurence
valsts tieši neiejaucas ne preču ražošanā, ne sadalē.
Plānotā ekonomika . Mūsdienās plānotā ekonomika "tīrā" veidā nepastāv nevienā valstī.
Valsts piedalās saimnieciskās dzīves sfērā, lai novērstu brīvā tirgus ekonomikas trūkumus - krīzes, nabadzību, sociālo neaizsargātību; ar likumu nosaka nodokļus ražotājiem, kavē monopolu rašanos, sargā patērētāju intereses, veicina konkurenci, rūpējas par vides aizsardzību, izglītību, kultūru, iedzīvotāju sociālo aizsardzību.…