Ekonomiskā politika un problēmas Latvijā

Latvijas inflācijas līmeni nosaka daudzi, dažkārt savstarpēji nesaistīti faktori, t.sk. gan strukturālās izmaiņas saistībā ar dalību ES, gan pasaules cenu kāpums energoresursiem, gan administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c. Būtiskākais faktors tomēr bija strauji augošais iekšējais pieprasījums, ko stimulēja gan strādājošo būtiskais algu pieaugums, gan pieaugošais kreditēšanās apjoms.
Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar diviem galvenajiem iemesliem – pirmkārt, ar iekšējā pieprasījuma straujo pieaugumu, ko nodrošina kredītu ekspansija, t.i., apjomīgu ārvalstu finanšu plūsmu (galvenokārt caur komercbankām) ienākšanu ekonomikā, un, otrkārt, ar ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē.
Savukārt investīciju dinamika un nozaru struktūra liecina par ražošanas sektora zemo konkurētspēju investīciju piesaistē, ko galvenokārt ietekmēja līdz šim augstā kapitāla atdeve nekustamā īpašuma tirgū. Nepietiekamas investīcijas preču ražošanas sfērā vājina tās attīstības potenciālu un līdztekus ar augsto inflāciju negatīvi ietekmē Latvijas ražotāju konkurētspēju iekšējā un ārējos tirgos. Rezultātā aug ārējā nesabalansētība, kas galvenokārt izpaužas kā importa straujāks pieaugums nekā eksporta apjomu pieaugums, palielinās maksājumu bilances tekošā konta deficīts.
Ekonomikā viss ir savstarpēji saistīts. Inflāciju ietekmējošie faktori ir gan ārējās nesabalansētības (augsts tekošā konta deficīts), gan arī nozaru nesabalansētas attīstības (zems tirgojamo nozaru īpatsvars) pamatā. Pašreizējos apstākļos izveidojušās disproporcijas palielina Latvijas ekonomikas ievainojamību un var radīt draudus Latvijas ekonomikas stabilitātei un turpmākai izaugsmei.…