Ekonomiskā politika, tās instrumenti

Ekonomikas politika izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas sasniegt šos mērķus. Ekonomiskās politikas mērķi ir: augsts un stabils nodarbinātības līmenis, relatīvi stabils cenu līmenis, maksājumu bilances apmierinošs stāvoklis, dzīves standarta paaugstināšana, vienlīdzīga ienākumu un bagātības sadale. Augsts un stabils nodarbinātības līmenis nenozīmē to, ka nepastāv bezdarbs, jo tas principā nav iespējams, bet gan situācijā, kurā cilvēki, kas vēlas atrast darbu, to varētu izdarīt pieņemamā laika periodā. Relatīvi stabils cenu līmenis nozīmē to, ka inflācija ir jāierobežo un jākontrolē, jo tā var kaitīgi ietekmēt ekonomiku. Maksājumu bilances apmierinošs stāvokli nenozīmē to, ka maksājumu bilancē nekad nepastāv deficīta, bet gan to, ka dažu gadu deficīts jānosedz ar citu gadu pārpalikumiem. Dzīves standarta paaugstināšanās (augstākas reālās algas, uzlabojumi izglītības sistēmā utt.) ir iespējama tikai tad, ja reālais ienākums uz vienu iedzīvotāju palielināsies, t. i., tad, kad notiks patstāvīga ekonomiskā izaugsme. Vienlīdzīga ienākumu un bagātības sadale ir vajadzīga tāpēc, jo šis sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs. Pastāv vispārēja vienošanās par šiem mērķiem, bet diskusijas pastāv par atsevišķu mērķu nozīmīgumu un ceļiem, kā tos sasniegt. Tāpat arī galvenā problēma ar ko jāsaskaras ekonomikas politikai ir tāda, ka viens ekonomikas politikas mērķis var būt konfliktā ar citu mērķi. 1
Institūcijas, kas nodarbojas ar šo mērķu īstenošanu ir dažādas ministrijas, kā piemēram, Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Banka.…