Ekonomikas politikas uzdevums ir izskaidrot valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas tos sasniegt. Ekonomikas politikas mērķi ir:
1. Augsts un stabils nodarbinātības līmenis – bezdarbs pastāv, bet minimāli. Šajā gadījumā uzdevums ir radīt situāciju, kurā cilvēki, kas vēlas strādāt, varētu atrast darbu pieņemamā laika periodā;
2. Relatīvi stabils cenu līmenis – jāierobežo un jākontrolē inflācija, jo tā var kaitīgi ietekmēt ekonomiku;
3. Maksājumu bilances apmierinošs stāvoklis – Valsts, kas vairāk izdod naudas par citu valstu precēm, nekā iegūst no savām eksportētajām precēm, slīgst arvien lielākos parādos pārējā pasaulē;
4. Dzīves līmeņa paaugstināšana - vidējā dzīves līmeņa celšana, paaugstinot algas un radot citus labumus cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai;
5. Vienlīdzīgāka ienākumu un bagātības sadale – nevienlīdzīgā atalgojuma starp sabiedrības slāņiem pietuvināšana vienam vidējam atalgojumam.
Šo mērķu izstrādes sākumā lielāko vērību nepieciešams veltīt ekonomikas politikai, kas izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas sasniegt šos mērķus. Gan ekonomikas politikas mērķi, gan metodes jeb instrumenti var būt dažādi. Ekonomiskās politikas metodes ir:
1. tiešā kontrole - valdībai ir vara, lai kontrolētu algas, cenas un dividendes;
2. sabiedriskais īpašums - ja valdībai pieder vairākas galvenās nozares, tai ir jābūt spējīgai kontrolēt ekonomiku daudz efektīvāk;
3. monetārā politika – valdība to izmanto, mainot procentu likmes un kontrolējot banku spēju izsniegt aizdevumus.…
