Tradicionāli ticis uzskatīts, ka starptautiskā tirdzniecība veicina izaugsmi un nabadzībai vajadzētu izzust, tomēr tā ne vienmēr notiek.
1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 1/5 daļa pasaules iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā 56 santīmiem jeb 1 ASV dolāru dienā, kas ir noteikts kā nabadzības galējais slieksnis.
Būtiski ir runāt ne tikai par nabadzības izskaušanas nepieciešamību, bet arī par nevienlīdzības pieaugumu, kuru sekmē tirgus ekonomikas samazināta kontrole, kas veicina ekonomiskās varas un labklājības koncentrāciju noteiktu iedzīvotāju grupās un valstīs.1
20 bagātākajās pasaules valstīs ienākumu vidējais līmenis ir 30 reizes augstāks nekā 20 nabadzīgākajās valstīs. Nevienlīdzība starp valstīm un reģioniem turpina pieaugt, jo pirms četrdesmit gadiem šis pats rādītājs bija uz pusi zemāks.
Ekonomiskā izaugsme, kas veicina nabadzības un nevienlīdzības izskaušanu, salīdzinoši maz skārusi pasaules nabadzīgākos reģionus - Lejas Sahāras Āfriku, Dienvidāziju un Latīņameriku - tirdzniecības un kapitāla plūsmas uz jaunattīstības valstīm ir maznozīmīgas.
Jaunattīstības valstis ir valstis ar zemu ekonomiskās attīstības līmeni, šis apzīmējums parasti tiek saistīts arī ar zemu sociālās attīstības līmeni, vērtējot izglītības, veselības aprūpes, dzīves ilguma u. c. standartus. …