Ievads
Viena no būtiskākajām Latvijas problēmām ir izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Mūža izglītības sistēma ir tikai savā sākotnējā izveides stadijā. Būs sarežģīti sasniegt stratēģijā izvirzīto mērķi - palielināt apmācībā esošo iedzīvotāju skaitu vecumā no 25 līdz 64 gadiem līdz 10% 2010.gadā un 20% 2030.gadā.
Augstā inflācija un darbaspēka vienības izmaksu straujais kāpums mazina Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ja cenas un algas, attiecinātas pret produktivitāti, Latvijā aug straujāk nekā mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tas noved pie straujāka darbaspēka vienības izmaksu kāpuma. Šī izmaksu kāpuma rezultātā uzņēmējiem attiecīgi ir jāpalielina arī produkcijas cenas.
Ja izmaksu pieaugums ir īslaicīgs, vietējie ražotāji kādu laiku var samazināt savu peļņas normu un nepaaugstināt cenas, lai saglabātu pozīcijas ārvalstu tirgos. Taču ilglaicīgi tā nevar rīkoties, jo mazāka peļņa nozīmē arī mazākas investīcijas ražošanas procesa modernizācijā. Straujāks ražošanas izmaksu kāpums var novest pie eksporta sašaurināšanās, negatīvi ietekmējot gan tautsaimniecības izaugsmi, gan ārējā parāda atmaksas iespējas. Vairākas pazīmes par to liecina jau šobrīd. Izvesto preču gada pieauguma temps, sākot ar pagājušā gada beigām, ir būtiski samazinājies. 2006. gada janvārī-maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas sasniedza tikai 11.8% pretstatā iepriekšējos divos gados sasniegtajai izaugsmei virs 30%. Samazinās arī Latvijas preču tirgus daļas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tas nozīmē, ka eksporta attīstību piebremzējis nevis ārējais pieprasījums, bet gan mūsu konkurētspējas pasliktināšanās.
Mazinoties eksporta un tautsaimniecības izaugsmei un saglabājoties gan iekšējām, gan ārējām disproporcijām (augsta inflācija, augsts tekošā konta deficīts), var zust ārvalstu investoru ticība Latvijas turpmākajai ekonomikas attīstībai: viņi vairs neieguldīs Latvijā tik daudz līdzekļu vai arī būtiski paaugstinās procentu likmes, sadārdzinot Latvijai pieejamo ārvalstu finansējumu. Ja šobrīd lielu daļu no parāda nastas spējam refinansēt, lēti aizņemoties papildu kapitālu ārvalstīs, tad, mazinoties šādām iespējām, ārējais parāds būs jāfinansē no pašu gūtajiem ienākumiem ārvalstu valūtā, vai aizņemoties ārvalstīs, maksājot daudz augstākus procentus. Starptautiskā pieredze rāda, ka šādi ekonomiskā izaugsme var būtiski piebremzēties vai pat apstāties uz vairākiem gadiem, tautsaimniecībai nonākot krīzes situācijā.
…
