Makroekonomika kā ekonomikas nozare pēta dažādus ekonomiskos procesus nacionālā līmenī – tā parāda nacionālo ekonomiku kopumā, nacionālā kopprodukta ražošanas problēmas, kopējo cenu līmeni, vispārējas nodarbinātības problēmas utt.
Makroekonomikas rādītāji ir ļoti nozīmīgi valsts politikas veidotājiem, jo tie parāda kā valstī attīstās ekonomika un kā šo stāvokli ietekmēt. Šeit jāpiemin valdības fiskālā politika (lēmumi par nodokļiem un valsts izdevumiem), naudas politika (naudas piedāvājuma kontrole) un ienākumu politika (algu un cenu kontrole).
Tirgusekonomikas apstākļos daļa ekonomisko lēmumu tiek pieņemti bez valdības iejaukšanās, tomēr arī tirgusekonomikā ir pietiekami daudz nepilnību, tādēļ valstij ir regulējoša joma ekonomikā:
• ekonomika valstī funkcionē saskaņā ar valsts izstrādātajiem likumiem;
• tiek stabilizēta ekonomiskā situācija ar makroekonomikas politikas palīdzību;
• iekasējot nodokļus, tiek nodrošinātas bezmaksas preces un pakalpojumi dažādās sfērās (galvenokārt medicīna, izglītība, kultūra);
• valstij būtu jāveicina, jāatbalsta ražošanas attīstība (piemēram, ar subsīdijām);
• pilnīgā valsts pārziņā ir drošības un aizsardzības jautājumi (armija, policija);
• valsts rūpējas par bezdarba, inflācijas, vides piesārņošanas samazināšanu.
Lai pildītu šos punktus, valstij ir nepieciešami naudas līdzekļi. Ir vairāki veidi kā tos iegūt. Trīs galvenās metodes ir naudas emisija, nodokļi un aizņēmumi. Visnozīmīgākais no šiem veidiem ir nodokļu iekasēšana.
Tirgusekonomikas valstīs ir vairāki nodokļu veidi. Visnozīmīgākie ir ienākumu nodokļi, kas tiek iekasēti no algām, pensijām, dažādiem aktīviem; akcīzes nodokļi, apgrozījuma nodokļi, pievienotās vērtības nodokļi, peļņas nodokļi, muitas nodevas. Nodokļi bieži vien var likties nevajadzīgi un nepatīkami, kā arī daudz par augstu (šī iemesla dēļ pastāv arī tā sauktā “ēnu ekonomika”, kad no nodokļiem apzināti un pretlikumīgi izvairās, tādēļ valsts nodokļu politika ir ļoti rūpīgi jāizstrādā, lai līdz minimumam samazinātu “ēnu ekonomikas” esamību), tomēr jāatceras, ka tiem ir liela nozīme valsts funkcionēšanā. Tie ļauj valstij piedāvāt dažādus nepieciešamus bezmaksas pakalpojumus, bezdarbniekiem ir iespēja saņemt bezdarba pabalstus, pensionāriem pensijas utt.
…
