Tā pētīta, lai cilvēks spētu izprast attiecīgās ekonomikas darbības vēsturisko kontekstu.
Šis jēdziens saistīts ar faktu, ka ekonomika nav eksperimentāla zinātne.
Ekonomiskās teorijas var pārbaudīt, vai tā notiek reālajā dzīvē.
Šis jēdziens ir tāpēc, lai varētu salīdzināt un pretstatīt veidu ekonomikas sistēmu izpildi dzīvē.
Ekonomikas vēsture:
Ir gan ekonomikas teoriju laiks, gan tās pārbaudes laiks.
Ir dažādi vēsturnieki, kuri domā, ka cikli atkārtojas, kuri uzskata, ka ir lineāra attīstība.
Svarīgi kā institūcijas mainījušās un attīstījušās.
Ekonomikas vēstures pētīšanas priekšmets ir saimniecības sistēmas konkrētās valstīs, konkrētos periodos.
Neoklasiskās ekonomikas teorijas pamats:
a)Pamatā tikai priekšstats, notiek tirgus ražošana un apmaiņa, kuru cenu sistēma iedala resursus pusautomātiskā veidā.
b)Ir divi pieņēmumi:
Tirgus postulāts, tirgus līdzsvarošana, piedāvājums atbilst pieprasījumam.
Racionalitāte, eksistē racionālais cilvēks, kas maksimalizēs viņa ekonomisko labklājību.
Klīometrija:
Visplašāk izmantotā analītiskā ekonomiskā vēstures pieeja ir tā, kuru sauc par „Cliometrics” jeb Klīometriju.
Pētniecība izmanto, jeb apvieno ekonomikas teoriju kvantitatīvās metodes, hipotēžu pārbaudīšanu, kontrafaktuālus alternatīvos modeļus:
Ekonomikas teoriju un kvantitatīvo metožu pielietošanu vēstures pētīšanā.
Nobela prēmija ekonomikā.
1993.gadā ekonomikas vēsturnieki R.Fogels un D. Norts saņēma nobela prēmijas par šo metodoloģiju un izmantošnu.
R. Fogels – galvenokārt pētīja dzelzceļa vajadzību, un verdzību.
R. Fogels un ASV dzelzceļi:
Viņš uzrakstīja ietekmīgu grāmatu par ASV dzelzceļa ekonomikas attīstību.
Izmantoja kontrafaktuālo alternatīvo modeli, izrēķināja izmaksas, salīdzināja ar izmaksām, ieguvumiem, kas būtu, ja neeksistētu dzelzceļš.
Cik liels sociālais ietaupījums – izrēķināja procentus un to, kas būtu, ja nebūtu dzelzceļš.
R. Fogels secināja, ka dzelzceļi nav nepieciešami, lai notiktu ekonomiskais pieaugums.
Sociālais ietaupījums, tad izveidojās 4,7% no IKP 1890. gadā.
Līdzīgi pētījumi notika arī Anglijā – 4%, Krievijā 4,6%
R. Fogels un verdzība ASV.
Kopā ar S. Ergemanu sarakstīja grāmatu par verdzību.
Galvenais pieņēmums, ka verdzība ir neekonomiska.
Grāmata izraisīja polemiku, strīdus.
Verdzība ASV bija nerentabla, tāpēc neattīstījās rūpniecība.
Ja arī nebūtu bijis pilsoņu karš, verdzība tik un tā būtu beigusies.
Galvenie Fogela secinājumi:
Verdzība, galvenais veids kā maksimalizēt peļņu
Pirms pilsoņu kara verdzība bija spēcīgāka kā jebkad
Vergturi bija optimistiski par verdzības nakotni, pirms pilsoņu kara
Vergu lauksaimniecība bija ražīgāka nekā ģimenes saimniecības ASv Ziemeļos. …
