Amerikas bagātība un cenas
Vissvarīgākais ekonomiskais efekts no šo bagātību plūsmas Eiropā bija vispārējs cenu ilgtermiņa kāpums. Jo vairāk sudraba ieveda no Amerikas, jo lētāks tas kļuva. Toties, preču cenas auga. Notika t.s. „Cenu revolūcija’. 100 gados nauda Eiropā kļuva četras reizes nevērtīgākās, bet preces – četras reizes dārgākas.
Manilas galeona
Amerikas zelta un sudraba plūsma bija ne tikai uz Spāniju, bet arī uz Āziju. Šie spāņu kuģi izbrauca no Akapulkm Meksikas rietumkrasta uz Manilu. Filipīnas salās pēc tam galvenokārt uz Ķīnu un Indiju. Līdz 1597. gadam bagātības plūsma kvantuma ziņā bija vienlīdzīga, tai kas tika sūtīts uz Spāniju. Kaut spāņu karaļi centās šo tirdzniecību ierobežot, tas turpinājās līdz pat 1815. gadam.
Zelta un sudraba plūsmas no Eiropas
Amerikas bagātību ievešana Eiropa radīja situāciju, ka Rietumeiropā zelts un sudrabs bija lēts, bet Āzijā – dārgs. Toties greznuma preces bija lētas Āzijā un dārgas Eiropā. Dārgmetāli noplūda no Eiropas par trim ceļiem:
- uz Baltiju – galvenokārt no Anglijas
- uz Tuvajiem Austrumiem – kā samaksa par greznuma precēm
- uz Indiju un Ķīnu – kā samaksa par greznuma precēm.
Vairums no šīs dārgmetāla plūsmas beidzās privātu persona slepenos krājumos.
Nobeigums
Zelta un sudraba piedāvājuma pieaugums Eiropā bija pamats „Merkantelisma” teorijai. Tirdzniecība izvērsās daudz aktīvāk un naudas darījumi kļuva nesalīdzināmi apjomīgāki. Strauji attīstījās Anglija un Nīderlande, izmantojot iespēju apgādāt Spāniju ar saviem ražojumiem. Sāka veidoties lielās komercsabiedrības.
…
