Eiropas Savienība nodibināta 1957. gadā, kad sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija parakstīja vienošanās līgumu. Dānija, Īrija un Lielbritānija pievienojās tam 1973. gadā, Grieķija – 1981. gadā, bet Spānija un Portugāle – 1986. gadā, un pavisam nesen – 1995. gadā ES pievienojās Austrija, Somija un Zviedrija.1
ES ir ekonomiska un politiska partnerība starp 27 demokrātiskām Eiropas valstīm. Tās galvenais mērķis ir miers, labklājība un brīvība 495 miljoniem ES iedzīvotāju taisnīgākā un drošākā pasaulē. Šis mērķis tiek panākts - ceļošana un tirdzniecība bez robežām, euro (vienotā Eiropas valūta), nekaitīgāka pārtika un zaļāka vide, dzīves līmeņa uzlabošanās nabadzīgākajos rajonos, kopēja rīcība cīņā pret noziedzību un terorismu, lētākas telefona sarunas un ceļojumi ar lidmašīnu, miljoniem iespēju mācīties ārzemēs… un vēl daudz kas cits.
Lai tas notiktu, ES valstis veido iestādes, kuras virza Eiropas Savienību un pieņem tās tiesību aktus.Galvenās iestādes ir šādas: