1. Valstis var importēt preces, kuras pašas nevar ražot. Šī ir vecākā starptautiskās tirdzniecības forma, un tā joprojām ir svarīga mūsdienu tirdzniecības daļa. Piemēram, Lielbritānija tādus produktus kā rīsus, dabisko kaučuku, tropiskos augļus un atsevišķus minerālresursu veidus var iegūt tikai ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību. Tirdzniecība ar citām valstīm dod iespēju cilvēkiem iegūt daudz plašāku preču klāstu, nekā tās pašas var saražot.
2. Sīkāka specializācija nozīmē lielāku izlaidi un mazākas izmaksas. Lielākā pasaules tirdzniecība notiek starp valstīm, kuras savām vajadzībām var saražot daudzas no precēm, ko viņas importē. Piemēram, Lielbritānija importē automašīnas, motociklus, apavus, elektriskās iekārtas un daudzas citas preces, kuras tā neapšaubāmi ir spējīga ražot. Cēlonis šādam stāvoklim ir tas, ka valstis vienas lietas ražo labāk nekā citas. Starptautiskā tirdzniecība padara iespējamu valstīm specializēties to preču ražošanā, kur tām ir kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm.1
Tāpēc valstis specializējas un apmaina savas preces pret citās valstīs ražotām. Specializācija palielina pasaules kopējo preču izlaidi. Preces tiek ražotas lielākā daudzumā un ar mazākām izmaksām. Starptautiskā tirdzniecība dod iespēju valstīm iegūt vairāk preču, nekā ražojot tikai savām vajadzībām.
To, kā valsts var iegūt peļņu no starptautiskās tirdzniecības, var izskaidrot, pieņemot, ka ir tikai divas valstis (A un B) un katra no tām ir spējīga saražot divus specifiskus produktus (videomagnetofonus un videokameras).
…