Ekonomikas teorija ir zinātne, kura ir radusies 18.gadsimtā. Termins ekonomika ir aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomia, kas savukārt sastāv no diviem vārdiem: oikos - māja, mājsaimniecība un normos - likums. Tulkojot to, iegūstam, ka tā ir māka pārvaldīt mājsaimniecību, bet ne individuālu, bet gan kā sabiedrības mērogā. Lai gan sengrieķiem neizdodas radīt ekonomikas teoriju kā zinātni, par pirmo ekonomistu tiek uzskatīts Aristotelis. Aristotelim ekonomika ir dabiska saimnieciska darbība, kas ir saistīta ar dzīvei nepieciešamo produktu ražošanu un maiņu. Turpmākajā vēstures attīstības gaitā ekonomika neizveidojas kā zinātne, taču veidojoties kapitālismam, radās vesela ekonomistu paaudze un radās termins politiskā ekonomija.1 Tā autors A.Monkretjēns publicēja darbu Politiskās ekonomijas traktāts, kurā izstudējot sengrieķu filozofu darbus, terminu oikonomia papildināja ar grieķu vārdu politeja, kas nozīmē sabiedrisko iekārtu.2 Politiskās ekonomijas kā zinātnes rašanās tiek datēta ar 1776. gadu, kad angļu zinātnieks Ādams Smits publicēja darbu Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem. Politiskā ekonomija kā ekonomikas teorijas nosaukums tiek nomainīts ar apzīmējumu ekonomikas teorija, kas pirmo reizi tiek lietots angļu ekonomista V.S. Dževonsa nepabeigtajā darbā Ekonomikas principi. Turpretim angļu ekonomists A. Maršals pierādīja, ka atšķirībā no politiskās ekonomijas, ecoonomics uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskajās sistēmās.3
Cilvēku tautsaimniecība no ekonomistu teorētiķu viedokļa tiek apskatīta divos saimniecības līmeņos: mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī.…