Ārejie efekti- ietekme uz trešo personu, kad daļa labumu izmaksu sakarā ar produkta ražošanu vai patēriņu iespaido kādu citu, nevis trešo preču ražotāju vai patērētāju. Autores prāt preces cenai jābūt vienādai ar sabiedriskajām izmaksām , otrkārt, ja preces labums, ko patērē indivīds ir vienāds ar sabiedrisko labumu- tā patērēšana nekaitē sabiedrības funkcionēšanai. Ne vienmēr ražošanas izmaksas un sabiedrības labums spēj ietilpt tirgus cenās. Spilgts piemērs ir neizmērojamais vides piesārņojums , taču uzņēmums gūst sev tīkamu labumu, jo neuzstādīto attīrīšanas iekārtu cena ļauj daudz effetīvāk un lētāk ražot iesākto produkciju un līdz ar to samazinās ražošanas izmaksas. Vai arī izmaksas sedz kāda ‘’trešā persona’’- tā var būt valsts iekārta vai iedzīvotāji. Ārējie un iekšējie efekti var būt gan pozitīvi gan negatīvi. Tā izpaužas kā preču un pakalpojumu ražošanas vai patērēšanas ietekmē uz to cilvēku labklājību , kas nav iesaistīta tiešajā apmaiņā. Piemēram, pozitīvs efekts ir saņemtā bezmaksas veselības aprūpe, līdzās pozitīvajam pastāv arī negatīvais efekts, piemēram, koku pārmērīga izciršana, kas dod labumu frmai, taču atņem cilvēkiem svaigu gaisu, atpūtu dabā vai dabisku ārstniecisku vidi.
Sabiedriskās preces un labumi ir tādas preces , kas nav dalāmas un kuras nevar pārdot atsevišķas indivīdam patērētājam. Tās ir nekonkurējošas ar citām patēriņa precēm, nav dalāmas un nav izslēdzamas. Tās ir sabiedriskas preces kā valsts aizsardzība, ielu apgaismošana, aizsargdambji u.tml. ļoti svarīgi ir arī pieminēt valsts aizsardzību, par kuru mēs maksājam nodokļu veidā un kuras mums ir vitāli vajadzīgas. Sabiedriski nozīmīgas preces, kas pilnā mērā neatbilst iepriekšējam raksturojuma sauc par šķietami sabiedriskajām precēm. Par šķietami sabiedriskajām precēm varam uzskatīt cilvēku izglītošanu vai veselības aprūpi, šī nav sabiedriska prece, jo persona , kas par šiem pakalpojumiem nemaksā, var izlēgt no ārstējamo vai izglītojamo skaita.
…
