Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika. Resursu ierobežotība. Alternatīvās izmaksas

Ekonomikas teorija, kā zinātne rādās tikai 18. gs. Šīs zinātnes nosaukums ir aizgūt no grieķu valodas vārdiem: oikonomia (ekonomika), oikos (māja), nomos (likums). Sākumā kapitālisms ekonomikā deva jaunus asnus. Šo procesu nosauca par politikā ekonomika. Šī termina autors bija A. Monkretjēns, kas aizbraucot uz Angliju redzēja, ka Anglija ir daudz attīstītāka valsts par Franciju. Viņu sāka interesēt visa ekonomika. A. Monkretjēns sāka studēt sengrieķu filozofiju darbus un terminu oikonomia., kura papildināja ar grieķu vārdu politeja. Politeja nozīmē sabiedrisko iekārtu. Tā radās apzīmējums politiskā ekonomika. Ar šo nosaukumu radās ekonomikas teorijas zinātne, t. i. zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem. Politiskā ekonomika kā zinātne tiek datēta 1776. gadā, kad izcils angļu ekonomists Ādams Smits publicēja savu fundamentālo darbu Pētījums par tautas bagātības dabu un cēloņiem. 19. gs. termins politiskā ekonomika nosaukums tika nomainīts uz ekonomikas teorija. Ekonomikas centrā jābūt līdzsvara likumsakarībām.1
Ekonomikas teorija ir sadalīta divās daļās, līmeņos, kas ekonomikā pēta divas dažādas lietas:
1.Makroekonomika – dod zināšanas par cēloņsakarībām tautsaimniecības līmenī.
2.Mikroekonomika – dod zināšanas par individuālās saimnieciskās vienības rīcību. Šie var būt atsevišķas firmas, mājsaimniecības rīcība tirgū. …