1. Ekonomikas attīstības īsa vēsture.
Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās samērā nesen, tikai 18.gs. Termins "ekonomika" aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomia, ko var tulkot kā "māku pārvaldīt mājas saimniecību". Runa ir par mājsaimniecību sabiedrības mērogā. Sengrieķu vēsturnieka un rakstnieka (apt. 430.-355.g. pirms Kr.) grāmata "Par mājsaimniecību"- pamācība, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību. Bagāta grieķa māja atspoguļoja pastāvošās verdzības iekārtas attiecības.
Aristotelis (384.-322.g. pirms Kr.) sengrieķu filozofs un zinātnieks jau analizēja galvenās ekonomiskās parādības un likumsakarības toreizējās sabiedrības līmenī.
Montkretjēns (1575.-1621.) 1615.g. publicēja darbu "Politiskās ekonomikas traktāts". Viņa interesi saistīja tirdzniecības, amatniecības un ekonomiskā politika. Viņš izstudēja sengrieķu filozofu darbus un terminu oikonomia papildināja ar grieķu vārdu politeja, kas nozīmē sabiedrisko iekārtu. Tā radās apzīmējums "politiskās ekonomija". Ar šādu nosaukumu arī izveidojās ekonomikas teorijas zinātne, t.i., zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem.
Politiskās ekonomijas kā zinātnes rašanās tiek datēta ar 1776.g., kad angļu ekonomists Ā.Smits publicēja darvu " Pētījums par tautas bagātības dabu un cēloņiem". "Ekonomikas pamatā ir jābūt privātīpašumam".
19.gs. otrajā pusē termins "politiskā ekonomija" kā ekonomikas teorijas nosaukums tiek nomainīts ar apzīmējumu "ekonomija".
Alfreds Maršals - ekonomikas uzdevums ir pētīt saimniecības procesus visās ekonomiskajās sistēmās, atmet šķirisko pieeju atsevišķu jautājumu skaidrošanā. Ekonomikas teorijas centrā jābūt ekonomiskā līdzsvara likumsakarībām.
Ekonomika ir zinātne par efektīvu resursu izmantošanas alternatīvām iespējām. Saistīta ar cilvēku, tā attīstību, darbību.
2. Makroekonomika un mikroekonomika.
Mikroekonomika - pēta tirgus saimnieciskās cēloņsakarības, ekonomiskās uzvedības (rīcības), t.sk., lēmumu pieņemšanas sociālekonomisko mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī. Mikroekonomikas pētījumu lokā ietilpst likumsakarības, kas aptver atsevišķa preču veida ražošanu un realizāciju, pieprasījumu un piedāvājumu. Visai bieži starp divām un vairākām precēm (ražojumiem un pakalpojumiem) veidojas mikroekonomiskā rakstura atkarības saites, aizstāšanas, papildināšanas un koordinācijas problēmas, kas aprobežojas ar dažu nozaru atsevišķu segmentu mijiedarbību, neskarot visu tautsaimniecību.
Makroekonomika - pēta tautsaimniecības kopējās attīstības problēmas, cēloņsakarības, kas aptver kādas valsts ekonomiku kopumā, tautsaimniecības proporcijas, līdzsvaru un stabilitāti tautsaimniecības mērogā, cēloņus, kas izsit ekonomiku no līdzsvarotas un stabilas attīstības. Makrolīmenī sociāli ekonomiskā motivācija tiek pētīta nevis atsevišķa uzņēmēja, mājsaimniecības pārstāvju interešu un to realizācijas nosacījuma viedokļa, bet no vesela sociālo grupu interešu kompleksa viedokļa. Valsts loma tirgus ekonomikā ir tipiska makroekonomiskā problēma, jo aptver tautsaimniecību kopumā. Arī fiskālā politika, kas apraksta un pēta valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, attiecīgo motivāciju un tā sekas, ietilpst makroekonomisko problēmu lokā.…