Ekonomika ir dažādo valsts saimniecības nozaru, jomu, kā arī cilvēka visa veida darbību savstarpēji saistīts komplekss. Ekonomika ir vēsturiski izveidojusies ražošanas, maiņas, sadales un patēriņa sistēma noteiktā zemē. Ekonomika ir taupīšanas māksla neierobežotu vēlmju un ierobežotu resursu apstākļos.
Termins „Ekonomika” radies no grieķu valodas vārda „OIKONOMIA”, kas tulkojumā nozīmē – māka pārvaldīt mājas saimniecību.
Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās 18.gs.
Par pirmajiem ekonomistiem var uzskatīt – Arestotelis, A.Smits, D.Rikardo, Dž.M.Keinss, Monkretjens.
Ekonomikas pamatproblēmas. Izmaksu samazināšana, racionāli izmantojot ražošanas resursus, un peļņas maksimizēšana.
Pasaules „Lielās ekonomiskās” depresijas laikā (1930.g) sāk izdalīt 2 ekonomikas zinātnes – mikroekonomiku un makroekonomiku. Līdz tam runāja tikai par mikroekonomiku. Dž.M.Keinss atzīst, ka valsts nevar izkļūt no krīzes situācijas bez valdības aktīva atbalsta. Šis uzskats darbojas arī mūsdienās.
Makroekonomika – ekonomikas zinātne, kas pēta un izskaidro tautsaimniecībā kopumā notiekošos procesus, šim nolūkam izmantojot apkopojošus makroekonomiskos rādītājus. Svarīgākie makroekonomiskie mērķi ir:
1)vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
2)ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
3)pilnīga nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Galvenie makroekonomiskie rādītāji ir:
1)IKP;
2)NKP;
3)Tīrais IKP;
4)Nacionālais ienākums.
Makroekonomika analizē sekojošus jautājumus valsts mērogā:
1)Makroekonomikas pamatrādītājus;
2)Bankas un naudas piedāvājuma regulēšanu;
3)Makroekonomisko nestabilitāti – bezdarbu un inflāciju;
4)Kopējo pieprasījumu un piedāvājumu;
5)Kopējos valsts izdevumus un IKP;
6)Valsts budžetu un nodokļu politiku;
7)Fiskālo un monetāro politiku;
8)Starptautiskos ekonomiskos sakarus.
Mikroekonomika – ekonomikas zinātne, kas pēta un izskaidro konkrētu saimniekošanas vienību darbību un izturēšanos tirgus ekonomikas apstākļos. Mikroekonomika lielu uzmanību velta atsevišķiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to saimnieciskajai darbībai.
Mikroekonomika apskata un analizē sekojošus jautājumus:
1)pieprasījums un piedāvājums uzņēmuma līmenī;
2)uzņēmuma izmaksu samazināšana un peļņas palielināšana;
3)cenu veidošanas mehānismi uzņēmumā;
4)efektivitātes rādītāju analīze – rentabilitāte, likviditāte, soliditāte;
5)tirgus formu izvērtējums;
6)darbinieku izglītība, kvalifikācija, tā ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību un preces kvalitāti;
7)ražošanas resursu vai faktoru izvēle un analīze.
Vajadzības, to raksturojums.
Vajadzības ir objektīvs labuma trūkums ar cenšanos šo trūkumu novērst. Vajadzības ir subjektīvs lielums.
Jebkuras sabiedrības saimnieciskā darbība ir saistīta ar noteiktu vajadzību apmierināšanu. Jaunu vajadzību rašanās ir ražošanas virzītājspēks.
Ekonomikā visas vajadzības klasificē:
1. pēc to apmierināšanas secības (A.Maslova piramīda);…
