EKONOMIKA ir taupīšanas māksla, ierobežotu un neierobežotu vēlmju apstākļos. Zinātne, kas palīdz noskaidrot, kā sabiedrībai lietojot pēc iespējas mazāk līdzekļu vai ierobežotos resursus vērtīgas patēriņa preces un sadalīt tās starp dažādām sabiedrības grupām:
a)nav nevienas nozares, profesijas, valsts, kur cilvēks var justies neatkarīgi no ekonomikas;
b)cilvēka labklājība ir atkarīga no valsts sociāli ekonomiskās iekārtas;
c)ekonomika ir civilizācijas mugurkauls, kas nodrošina zinātni, kultūru sociālo sfēru un valsti kopumā;
d)preču daudzumam un to veidiem, kuras cilvēks vēlas iegādāties nav robežu, bet robežu ir resursiem.
Cilvēku vēlmes ir neierobežotas, bet resursi, kas nepieciešami, lai tās apmierinātu, ir ierobežoti. Tāpēc katra sabiedrība saskaras ar vienu un to pašu problēmu, proti – ar ierobežotības jeb nepietiekamības problēmu. Ekonomiskās teorijas apskata darba efektivitāti, darba vadīšanu, finanšu saimniecību noteiktā sociālā sistēmā. Ekonomika ir mācība par to, kā cilvēkiem jāveido sava saimnieciskā dzīve. Ekonomika ir sociālā zinātne, kas apraksta un analizē to, kā sabiedrība izvēlas no ierobežotiem resursiem tos, ar kuriem apmierināt savas vajadzības.
Vēlmes un vajadzības.
1943. gadā ASV profesors Maslovs izstrādāja teoriju, pēc kuras cilvēki tiek motivēti strādāt, lai pamierinātu 5 savas vajadzības:
1.personības izpausmes vajadzība – vajadzība attīstīt savas spējas un talantus, aktīvi tos pielietojot;
2.vajadzība pēc cieņas – izglītība, statuss sabiedrībā, atzinība utt;
3.Sociālās vajadzības – darbs, sabiedriskā darbība, kolektīvisms utt;
4.drošības vajadzība – apdrošināšana, sociālā aizsardzība, pret noziedzību utt;
5.fizioloģiskās vajadzības – pārtika, dzīvoklis, apģērbs utt.
Nepietiekamības (ierobežotības) jēdziens.
Ekonomika ir sociāla zinātne, kas apraksta un analizē to, kā sabiedrība izvēlas no ierobežotiem resursiem tos, ar kuriem apmierināt savas vajadzības. Izvēles nepieciešamību nosaka ekonomikas pamatproblēma – resursu ierobežotība.…