(1)Par ekoloģisko tiesību priekšmetu uzskata sabiedriskās (ekoloģiskās) attiecības starp sabiedrību un dabas vidi cilvēces interesēs.
Ekoloģiskās tiesiskās attiecības ir sabiedriskās attiecības, kas veidojas sabiedrības un dabas mijiedarbības jomā un kuras regulē ekoloģiskās tiesības.
Par ekoloģisko tiesību subjektiem uzskatāmas valsts, fiziskās un juridiskās personas.
Par ekoloģisko tiesību objektiem uzskata dabas objektus (zeme, ūdeņi, mežs, flora un fauna u.t.t.). Dabas objektu var definēt kā dabisko ekoloģisko sistēmu un to veidojošos elementus, kuri ir saglabājuši savas dabiskās īpašības. Dabas objektiem ir dabiskā rakstura izcelsme un tie turpina atrasties dabisko ekoloģisko saikņu sistēmā.
Ekoloģisko tiesību objektus (aizsargājamos dabas objektus) var sadalīt trīs kategorijās:
1) integrētie (ekoloģiskās sistēmas un ozona slānis);
2) diferencētie (atsevišķi dabas elementi);
3) īpaši aizsargājamie.…