Mēs dzīvojam laikā, kad ir ļoti svarīgi atkal un atkal atgādināt par tām vērtībām, kas ir pieejamas katram cilvēkam, bet, kas tik bieži tiek pamestas novārtā. Arī dzīvība ir viena no šīm vertībām, kas mums ir dota.Savā referātā apskatīšu problēmas , kas ir saistītas ar eitanāziju un tās atļaušanu vai neatļaušanu. Protams katru jautājumu, kā zināms mēs varam apskatīt no dažādām pusēm un ņemt vērā dažādus viedokļus. Rakstot referātu centos balstīties uz kristīgās ētikas principiem un mēģinaju uzzināt tieši baznīcas nostāju pret eitanāziju.
Ievadā vajadzētu apskatīt, ko tad nozīme jēdziens ētika un kā tas ir cēlies. Vārds ētika radies no grieķu vārdiem ethos (ar sākuma burtu “epsilons”) un ethos(ar sākuma burtu “ēta”). Abiem vārdiem pirmām kārtām ir nozīme “ieradums, tikums, paraža”. Vārds ethos (ar “ēta”) bez tam apzīmē arī cilvēka gara sfēras jēdzienus “raksturs, domāšansas veids”. Abi varianti attiecas uz cilvēka dzīves izveidi, respektīvi, uz iekšējo nostāju, uz kuru tā pamatojas.[1; 15] Tātad ētika tiek saprasta kā kaut kas labs, atbilstošs sabiedrības normām.
Kā tad var izlemt, kas ir labs un, kas ir slikts? Daudzi dod priekšroku uzskatam, ka šādus jautājumus var izlemt atbilstoši laika garam un “vispārējam civilizācijas pogresam” vai arī atsaucoties uz kādiem filozofijas virzieniem.
Pastāv divi ieskati, pirmais ir šāds: “Viss, kas cilvēkam ir noderīgs, ir ētiski labs,” – jeb: “Viss, kas ir derīgs personīgai attīstībai, ir ētisiki labs.” Otrais ieskats: “Viss, kas veicina patiesu cilvēcību, ir ētiski labs”- jeb: “Viss, kas ir saskaņā ar patiesi cilvēcīgām idejām, ir ētiski labs.” Trešais ieskats ir cieši saistīts ar diviem iepriekš minētajiem. Tas skan šādi: “Tikai tas, kas veicina cilvēka laimi, ir ētiski pareizs un labs.”…
