Sākotnēji par viduslaikiem sāka runāt Tertuliāns (ap 160. - 220.) agrīnās kristietības laikā, kurš ar šo terminu saprata "tumšo" un slikto vidējo laiku starp paradīzes laiku un to laiku, kad sāksies jaunā un skaistā pasaule. Aptuveni 1500.gadā šo terminu sāka lietot, lai apzīmētu iepriekšējo "tumšo" laikmetu, kuru nomainīja "gaišā" renesanse. Viduslaiku sākumu datē ar 476. gadu vai arī ar 337. gadu, kas ir pirmā kristīgā imperatora Konstantīna nāves gads. Par viduslaiku beigu gadu uzskata 1453. gadu - Bizantijas sagrāves gadu. Citos vēstures avotos piedāvā citus gadus, piemēram, 800. gadu kā viduslaiku sākuma gadu, kas ir Karolingu impērijas uzplaukuma laiks, bet beigu - 1492. gadu, kad Kolumbs atklāja Ameriku. Kā kritēriju piedāvā arī pāreju no naturālās saimniecības uz naudas saimniecību ar banku sistēmu utt. Tomēr tradicionāli tiek uzskatīts, ka viduslaiki ir no 300./500.g. līdz 1500.g., šādā gadījumā viduslaikus var uzskatīt par vienīgo no trijiem lielajiem laikmetiem kultūras vēsturē (senatne, viduslaiki un jaunie laiki), kuram ir zināms sākums un beigas. Reizēm viduslaikus dēvē arī par feodālisma laiku, šo terminu ieviesa 18.gs. Francijā, kaut gan tas ir mazāk precīzs, jo neietver visus viduslaikus.
ROMAS IMPĒRIJAS SABRUKUMS
395.g. Romas impērija sadalās Austrumromā un Rietumromā. Austrumroma ir Bizantija ar Konstantinopoli centrā. 375.g. sākas huņņu virzība uz Eiropu no Donas, kas ir Tautu Staigāšanas sākums; 476.g. barbari Odoakra vadībā gāž pēdējo Romas imperatoru Romulu Augustu. Pirmā izveidojas Rietumgotu valsts dienvidrietumu Gallijā, kas pastāv līdz 711.g., kad to likvidē musulmaņi, kas sakauj Rietumgotu valdnieku Rodeirihu. 429.g. no Spānijas uz Ziemeļāfriku pārceļas aptuveni 80 000 vandaļu, kuri, virzoties uz austrumiem, nonāk Kartāgā, kas 439.g. kļūst par vandaļu galvaspilsētu. 445.g. vandaļi Geizeriha vadībā ieņem Romu un, to izlaupījuši, atgriežas Kartāgā. Par šo soli sāk uztraukties bizantieši, kas 533.g. Belizāra vadībā dodas uz Kartāgu un ieņem to. Vandaļu valsts pārstāj eksistēt. 489.g. austrumgoti sasniedz Ziemeļitāliju un 493.g. izveido savu valsti, kuras valdnieks ir Teodorihs. Šī valsts strauji pieņemas spēkā un varenībā, līdz 526.g. pēkšņi nomirst Teodorijs un sākas jukas.…
