Periodizācija – pastāv vairāki veidi, bet visvienkāršākais no tiem Agrie un vēlie viduslaiki.
Agrie: -lielā tautu staigāšana; -barbaru karalistes (arī Franku valsts); -kristietības izplatīšanās lielākajā Eiropas daļā; -vikingu laikmets; -feodālās sistēmas izveidošanās un nostiprināšanās.
Vēlie: -krusta kari Tuvajos austrumos un pašā Eiropā; -tirdzniecības attīstība; -pilsētu attīstība; -centralizēto valstu izveide.
Nozīmīgākās kārtas viduslaiku sabiedrībā:
Aristokrāti: karalis ar savu dzimtu un titulētie augstmaņi. Karalis – tikai “pirmais starp līdzīgajiem”
Noteica kultūras virzību un attīstību, radot likumus, formējot kārtu attiecības, veidojot tradīcijas, nosakot modes tendences gan sadzīvē, gan arhitektūrā, gan mākslā. Veidoja laikmeta gaumi un vērtību sistēmu.
Bruņiniecība – viduslaiku simbols un ideāla iemiesojums. Sākotnēji par bruņinieku varēja kļūt ikviens kristietis, taču laika gaitā priekšroka tika dota bruņinieku dēliem. Bruņiniekiem jāpakļaujas īpašam uzvedības kodeksam, kas paredzēja kristīgās baznīcas aizstāvību, vīrišķību cīņā pret neticīgajiem, pilnīgu pakļaušanos savam senioram, dzimtenes mīlestību, spēju aizstāvēt visus pazemotos, atraitnes, bāreņus. Bruņiniekam jābūt devīgam un vienmēr jātur dotais vārds. Bruņiniecības ideāli saistīti ar daiļās dāmas pielūgsmi. Tās sākums rodams Dievmātes kultā (ikviens bruņinieks izraudzījās sev sirdsdāmu, kurai par godu veica varoņdarbus un dāvāja savas uzvaras turnīros (slavināta tika nevis konkrēta sieviete, bet drīzāk vispārināts ideāls) . Bruņiniecības noriets sākās līdz ar pilsētu dzīves uzplaukumu un krusta karu beigām.…
