Šie procesi iezīmēja valsts iejaukšanos liberālajā tirgus saimniecībā un tā regulāciju. Gadsimta sākuma ekonomiku raksturo arī tās militarizācija. Divkārt pieauga armiju skaitliskais sastāvs un militārie izdevumi; notika strauja bruņojuma modernizācija.
II posms.1918.-1929.g. pēckara saimnieciskās krīzes un ekonomiskais uzplaukums.
Pirmais pasaules karš bija iznīcinājis labi noregulēto ekonomiku visās kara dalībvalstīs. Cerētās peļņas vietā militārā produkcija nesa tikai nāvi un postu. Lai nodrošinātu militārās piegādes, valsts vairāk iejaucās ekonomikā: noteica ražošanas apjomus, sadalīja pasūtījumus, nodrošināja ar izejvielām un noteica darba klausību. Tā kā mazinājās patēriņa preču ražošana un pārtikas krājumi, valsts sāka regulēt cenas, ieviesa kartīšu sistēmu. Šāda valsts iejaukšanās saglabājās arī pēc kara, jo tādā veidā valdības varēja kontrolēt tirgus saimniecības attīstību.
III posms. 1929.-1933. g. - Lielā ekonomiskā krīze un tās risinājumi 30. gados. 1929.g. 29. oktobrī sākās Lielā ekonomiskā krīze. Tā sākās ar Ņujorkas fondu biržas krahu. Par krīzes cēloņiem uzskata 1) amerikāņu spekulācijas ar biržas akcijām, jo tādā veidā bija iespējams vienkārši un ātri nopelnīt; 2) ASV valdības noteiktos augstos muitas tarifus, kas liedza citām valstīm veiksmīgi tirgoties ar ASV; 3) 20.gadu beigās radušos zemo pieprasījumu pēc precēm, jo lauksaimniecības produktu cenu kritums mazināja lauku iedzīvotāju pirktspēju; līdzīga situācija bija arī pilsētās, kur bagātība koncentrējās nelielas cilvēku grupas rokās.…