1972.g. vairākums grenlandiešu nobalsoja pret iestāšanos ES, taču tā kā valsts bija Dānijas sastāvdaļa, tā 1973.g. kopā ar Dāniju pievienojās ES. 1979.g. Grenlande ieguva autonomijas tiesības. 1982.g. ar nelielu balsu pārsvaru tika nolemts izstāties no ES. 1984.g. tika pieņemtas nepieciešamās izmaiņas EK līgumos un 1985.g. Grenlande izstājās. Tā kā grenlandiešiem ekonomika un izdzīvošanas iespējas cieši saistītas ar jūru un zvejniecību, bija nepieņemamas ES piedāvātās zvejas kvotas. Kopš 1985.g. Grenlandes attiecības ar ES regulē zivju nozvejas un tirdzniecības līgums. Tas nozīmē, ka Grenlandes zivju eksports uz ES valstīm netiek aplikts ar nodokļiem.
1. Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no ES saskaņā ar savam konstitucionālajam prasībām.
2. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, ES risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tas izstāšanās kārtību un ņemot vēra tas turpmākas attiecības ar ES.
3. Līgumi attiecīgajai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, 2gadus pēc 2.punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.
4. Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Eiropadomes vai Padomes pārrunās, nedz lēmumu pieņemšanā attiecība uz šo valsti.
5. Ja valsti, kura izstājusies no ES, lūdz atkārotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas 49.pantā minētā procedūra.
…
