Vārds „Eiropa” ir radies no grieķu valodas. Ar šo vārdu antīkajos laikos apzīmēja Grieķis sauszemes daļu, turklāt jēdzienu saprata ne tikai ģeogrāfiski, bet saistīja arī ar idejisku saturu. Romas impērijas laikā jēdzienā „Eiropa” iekļāva visu Vidusjūras reģiona, un pēc impērijas sabrukuma Eiropu sauca arī zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Eiropas idejas pamatā ir kristietība, humānisms un sociālisms tā internacionālajā izpratnē.
1950. gada pavasarī Eiropā valdīja sarežģīta situācija. Aukstais karš izvirzīja nopietnus bruņota konflikta draudus starp Austrumiem un Rietumiem. Lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām bija pagājuši pieci gadi, uz abu bijušo pretinieku samierināšanos bija vēl ilgi jāgaida.
Eiropai bija jāatrisina svarīgs jautājums – kā izvairīties no pagātnes kļūdām un likt pamatus ilgstošam mieram starp tautām, kuras vēl nesen savā starpā karoja? Problēmas risinājums balstījās uz Francijas un Vācijas attiecību ievirzīšanu jaunā gultnē. Ja starp šīm valstīm izdotos nodibināt ciešāku saikni, tas dotu impulsu Eiropas brīvajām valstīm veidot kopīgu nākotni.
jauna kara draudu novēršana – jau pēc I.Pasaules kara tieši jauna kara novēršana bija vadmotīvs Tautu Savienības izveidei. Šis mērķis bija pamatā arī vairāku Tautu Savienībai līdzīgu starptautisko institūciju dibināšanai pēc Otrā pasaules kara, P, ANO, Eiropas Padome.
starptautiskās tirdzniecības atjaunošana – strauji pieauga gan to preču skaits, kas tiek ražotas vienā valstī, bet tirgotas citā, gan to cilvēku skaits, kas būdami vienas Eiropas valsts pilsoņi, vēlējās darboties citā valstī;
sagrautās ekonomikas atjaunošana – lai varētu sekmīgi cīnīties gan pret iespējamiem komunisma izplatīšanas draudiem, gan arī lai novērstu totālu ASV dominanci pasaules tirdzniecībā, Eiropas valstīm bija jāspēj ātri atjaunot savas kara laikā sagrautās ekonomikas. Un visefektīvāk to varēja izdarīt tikai ciešas ekonomiskās sadarbības ceļā.
Otrā pasaules kara šausmas, kā arī pēckara Eiropas valstu ekonomikas vājums un jauna kara sākšanās iespējas lika daudzām Rietumeiropas valstīm meklēt savstarpējus sadarbības ceļus. Šī sadarbība nodrošinātu šo valstu pilsoņiem mieru, drošību un labklājību.
Eiropas valstu svarīgākie mērķi pēc 2.pasaules kara bija:
1.nodrošināt mieru;
2.atjaunot politisko ietekmi pasaulē;
3.atjaunot karā sagrauto saimniecību;
4.nodrošināt tirdzniecības un pārvietošanas brīvību;
5.novērst fašisma un nacionālsociālisma ideju izplatību.
Pēc 2.pasaules kara pastāvēja vairāki apstākļi, kas kopā lika pamatu Eiropas integrācijas sākumam:
1.Nepieciešamība radīt starptautisku sadarbības modeli jauna kara novēršanai starp Eiropas valstīm. Jauna kara novēršana bija vadmotīvs bija vairāku starptautisko institūciju dibināšanai (piemēram, ANO, Eiropas padome). Viens no pirmajiem soļiem radīt Eiropas struktūru bija Eiropas padomes izveide (1949.g.). Padomes funkcija – veicināt sadarbību starp tās dalībvalstīm ekonomikas, sociālajā, kultūras un zinātnes jomā. Tomēr padomes vājā struktūra lika Francijai un Vācijai domāt par radikāliem panākumiem, lai radītu pārvalstisku struktūru.
2.Nosacījumi, uz kādiem ASV piedāvāja savu palīdzību pēckara Eiropas valstīm (Māršala plāns). Māršāla plāns bija shēma, atbilstoši kurai ASV piedāvāja savus finanšu līdzekļus Eiropas valstīm. Šīs palīdzības sniegšanas būtiskākais priekšnoteikums bija izveidot īpašu starpvalstu organizāciju, kas nodarbotos ar šīs palīdzības administrēšanu. Šāda organizācija – Eiropas Ekonomiskās sadarbības org-cija (1948).
3.Pēckara ģeopolitiskā situācija.
Eiropai bija jāsāk mācīties pastāvēt divu lielvaru – PSRS un ASV – ēnā. Ietekmes zaudēšana deva jaunu impulsu vienotas Eiropas idejai. Tāpēc lai varētu sekmīgi cīnīties gan pret iespējamiem komunisma izplatīšanās draudiem, gan arī lai novērstu totālu ASV dominanci pasaules tirdzniecībā, Eiropas valstīm bija jāspēj ātri atjaunot savas kara laikā sagrautās ekonomikas. Visefektīvāk to varēja izdarīt tikai ciešas ekonomiskās sadarbības ceļā.
Starptautiskās tirdzniecības īpatsvara palielināšana. Strauji pieauga gan to preču skaits, kas tiek ražotas vienā valstī, bet tirgotas citā, gan arī to cilvēku skaits, kas, būdami vienas Eiropas valsts pilsoņi, vēlējās darboties citā valstī. Tādējādi radās nepieciešamība izveidot starptautisko sadarbības modeļi, kas nodrošinātu iespējami vieglāku šādu starpvalstu ekonomisko aktivitāšu…
