1. Eiropas tiesību priekšmets
Eiropas tiesības ir tiesību zinātne, kas pēta Eiropas Kopienu un Eiropas Savienības institūciju izveidošanas kārtību, to kompetenci un varas realizācijas mehānismu. Uz EK un ES līgumu pamata izveidotās tiesību sistēmas struktūru, avotus, normas un principus. ES tiesu iekārtu un procesu.
2. Eiropas tiesību vēsturiskā evolūcija.
Vārds “Eiropa” ir radies no grieķu valodas. Ar šo vārdu apzīmēja Grieķijas sauszemes daļu, turklāt šo vārdu saistīja arī ar idejisku saturu. Romas impērijas laikā jēdzienā “Eiropa” iekļāva visu Vidusjūras reģionu. Pēc impērijas sabrukuma par Eiropu sauca arī zemes uz ziemeļiem no Alpiem. Eiropas idejai ir 2 avoti: 1) kristietība; 2) humānisms. Eiropas vienotības ideju ir attīstījuši Francijas legists Pjērs Dibrā 14. gs.; Čehijas karalis Irži Podebrads – 15. gs.; Hercogs Sillī 16.gs.; Viljams Penns 17.gs.; Imanuels Kants 18.gs.; Grāfs Kalergi 20.gs. Otrā pasaules kara rezultātā izmainījās spēku samēri Eiropā. Eiropas lielvalstis bija spiestas atteikties no sava priviliģētā stāvokļa par labu PSRS un ASV. Ietekmes zaudēšana deva jaunu impulsu vienotas Eiropas idejai. Eiropas valstu svarīgākie mērķi pēc Otrā pasaules kara bija: 1) nodrošināt mieru; 2) atjaunot politisko ietekmi pasaulē; 3) atjaunot kara sagrauto saimniecību; 4) nodrošināt tirdzniecības un pārvietošanās brīvību; 5) novērst fašisma un nacionālsociālisma ideju izplatību. Būtisku lomu Eiropas vienotībā paredzēja “Maršala plāns”, kur Eiropas valstīm bija jāvienojas par mērķtiecīgu līdzekļu izlietošanu, lai saņemtu ASV palīdzību. Rietumeiropas apvienošanas rezultātā radās organizācijas, piem., Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācija, NATO. Eiropas tiesības plašākā nozīmē aptver visu Rietumeiropas starptautisko organizāciju tiesības, iekļaujot ES un EK tiesības. Šaurākā nozīmē, jāsaprot tikai ES un EK tiesības.
3. 1957.gada Eiropas Kopienas dibināšanas (Romas) līgums
Līgums par Eiropas ekonomiskās asociācijas izveidošanu. Tika nosprausts mērķis panākt preču, pakalpojumu, kapitāla un darba spēka kopēju tirgu, kas balstīts uz muitas savienību. Tam tika paredzēti 4 institūti : Padome, Komisija, Parlamentālā Asambleja, EK Tiesa. Šis līgums paredzēja arī kopienas funkcionēšanai nepieciešamo materiālo resursu izveidi. EK budžeta veidošanas politiku – tiek formēts pamatojoties uz vienotiem muitas tarifiem, tajā tiek iekaitīti nodokļu uz importējamo/eksportējamo produkciju, kā arī PVN atskaitījumi. Noteiktie integrācijas pamatprincipi : subsidiaritāte – dalībvalstis atsakās no tādām darbībām, kas var traucēt mērķu sasniegšanai, asociācijas un dalībvalstu sabalansētība – koordinē ekonomisko politiku tā, lai tā netraucētu sasniegt nospraustos mērķus, ES institūcijām jāseko, lai netiktu traucēta dalībvalstu stabilitāte – iekšējā un ārējā, juridisko un fizisko personu diskriminācijas aizliegums, brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla pārvietošanās.
4. Eiropas Atomenerģijas kopienas līgums (1957)
ERATOM regulēja ļoti šauru, bet nozīmīgu starptautiskās sadarbības jomu. Tas ir ES tiesību monopols uz kodolu skaldošajiem materiāliem (taisnīgās sadales princips starp ES valstu paterētājiem).
5. Vienotās Eiropas Akts (1986)
1986.gadā parakstītais Vienotās Eiropas akts stājās spēkā 1987.gada 1.jūlijā. Šis akts ieviesa visaptverošus grozījumus dibināšanas līgumos, jaunus institucionālos noteikumus, kā arī paplašināja Eiropas Ekonomikas kopienas kompetences. Vienotās Eiropas akts paredzēja, ka līdz 1992.gada 31.decembrim ir pilnībā jāievieš vienots Kopienu iekšējais tirgus. Vienotais Eiropas akts kalpoja arī kā sabiedrisko attiecību instruments, un daudzās valstīs izsauca patiesu sajūsmu par Eiropu.
6. 1951.gada Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas līgums
…
