Eiropas integrācija sākās 1950. gadā, kad sešas valstis apvienojās, lai kopīgi dibinātu Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Septiņus gadus vēlāk šīs valstis nolēma paplašināt savu sadarbību, lai pilnīgi aptvertu ekonomikas jomu. Tika izveidota Eiropas Ekonomiskā kopiena.
Kopš tā laika dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz divdesmit piecām. Līdz ar Māstrihtas līguma stāšanos spēkā 1993. gadā kā apliecinājums tam, ka organizācija ir kas daudz vairāk nekā ekonomiska savienība, kopienas nosaukums tika mainīts uz “Eiropas Savienība” (ES).
Eiropas integrācijas process vēl nav beidzies, jo ES nepārtraukti attīstās. Kopš 2002. gada 1. janvāra 12 ES valstis skaidras naudas norēķinos izmanto kopēju naudu – eiro. ES gatavojas uzņemt jaunas dalībvalstis, galvenokārt no Centrālās un Austrumeiropas.
1950. gada pavasarī Eiropā valdīja sarežģīta situācija. Aukstais karš izvirzīja nopietnus bruņota konflikta draudus starp Austrumiem un Rietumiem. Lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām bija pagājuši pieci gadi, uz abu bijušo pretinieku samierināšanos bija vēl ilgi jāgaida.
Eiropai bija jāatrisina svarīgs jautājums – kā izvairīties no pagātnes kļūdām un likt pamatus ilgstošam mieram starp tautām, kuras vēl nesen savā starpā karoja? Problēmas risinājums balstījās uz Francijas un Vācijas attiecību ievirzīšanu jaunā gultnē. Ja starp šīm valstīm izdotos nodibināt ciešāku saikni, tas dotu impulsu Eiropas brīvajām valstīm veidot kopīgu nākotni.
Francijas valstsvīrs Žans Monē (Jean Monnet), kuram bija vērā ņemama pieredze diplomātijā un miera veidošanā, iesniedza plānu Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam (Robert Schuman) un Vācijas kancleram Konrādam Adenaueram (Konrad Adenauer). Plāns paredzēja izveidot vienotu ogļu un tērauda tirgu, kas būtu pakļauts neatkarīgām varas institūcijām, tādējādi Francijai un Vācijai radot kopīgu interešu sfēru. Apvienojot abas galvenās rūpniecības nozares, kas nepieciešamas ieroču ražošanai, karš starp abām valstīm kļūtu neiespējams. Šo priekšlikumu Francija oficiāli izteica 1950. gada 9. maijā. To vienbalsīgi atbalstīja Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga.…
