Lieta 6/64 Costa v ENEL
Pēc tam šis secinājums tika attīstīts lietā Costa v. ENEL 6/64 – Costa bija itāļu jurists, kam piederēja akcijas nelielā energo uzņēmumā. Itālija veica visu šādu uzņēmumu nacionalizāciju un apvienošanu, kā rezultātā visi, kam piederēja akcijas, tās zaudēja. Costa uzskatīja, ka nacionalizācija ir prettiesiska, tāpēc vienkārši nemaksāja par elektrību. Radās kolīzija starp Itālijas nacionalizācijas likumu un ES tiesībām. Tiesa:
*Atšķirībā no parastajiem starptautiskajiem līgumiem, ar EEK ir izveidota tiesību sistēma, kas, Līgumam stājoties spēkā, ir kļuvusi par dalībvalstu tiesību sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, un ir saistoša to tiesām.
*Uz neierobežotu laiku dibinot Kopienu, kurai ir pašas savas iestādes, tiesībsubjektība, tiesībspēja un spēja būt starptautiski pārstāvētai un it īpaši reālas pilnvaras, kas izriet no suverenitātes ierobežošanas vai arī valsts pilnvaru nodošanas Kopienai, dalībvalstis, kaut arī tikai dažās nozarēs, ierobežoja savas suverēnās tiesības un tādējādi radīja tiesību aktu kopumu, kas ir saistošs gan attiecīgo valstu pilsoņiem, gan pašām valstīm.
Ar Kopienu saistīto noteikumu un Līguma burta un gara integrēšana valstu tiesībās nepieļauj iespēju, ka valstu vēlāk noteiktiem vienpusējiem pasākumiem varētu būt augstāks spēks nekā tiesību sistēmai, ko valstis savstarpēji pieņēmušas, un tādējādi šādi pasākumi nevar būt pretrunā minētai tiesību sistēmai. Kopienas tiesību piemērošana nedrīkst būt dažādās valstīs atšķirīga atkarībā no valstu pieņemtajiem tiesību aktiem, jo tas apdraudētu Līguma mērķu sasniegšanu un radītu diskrimināciju.
*Saistības, ko valstis uzņēmušās, noslēdzot Kopienas dibināšanas līgumu, nebūtu beznosacījumu saistības, bet gan tikai nosacītas saistības, ja tās varētu apstrīdēt ar turpmākiem iespējamiem parakstītāju tiesību aktiem. tiesību pārākums attiecas arī uz gadījumiem, ja nacionālais tiesību akts ir vēlāk pieņemts (tiek noliegts princips lex posteriori derogat lex priori).
…
