1.Temats Eiropas integrācijas vēsture (ieskaitot ekonomiski politisko situāciju).
Integrācijas idejas rašanās
Vienotās Eiropas ideja nāk no 1922.gada – francūzis Palergī ar ideju par Paneiropas ūniju, lai Eiropā veidotu demokrātisku, kristīgu, tiesisku valstu sadarbību. Latvijā Paneiropas kustība darbojās līdz 1936.g., pēc 1936.g. ar Ulmaņa rīkojumu aizliegta.
Pirmais nopietnais mēģinājums radīt vispārēju Eiropas struktūru bija Eiropas Padomes izveide (1948), kas aptvēra lielāko daļu Rietumeiropas. Tomēr tās vājā struktūra un starpvalstu iedaba lika Francijai un Vācijai domāt par radikāliem pasākumiem, kas būtu vērsti uz starptautisku struktūru radīšanu, tā pārvarot sāncensību, kas gadsimtiem ilgi valdījusi starp šīm 2 valstīm.
Saista ar 1950.g. 9.sept., kad Francijas Ārlietu ministrs Roberts Šūmanis nāca klajā ar ideju veidot Francijas un Vācijas sadarbību, lai nodibinātu Eiropā stabilu kārtību un veicinātu uzplaukumu.
Otra personība, kas iesaistās ES veidošanā – Žaks Monē – Nāciju līgā, ģenerālsabiedrībā līderis. Tā atbalsta arī Latvijas atzīšanu.
Eiropas Kopienu nodibināšana (vēsture līdz Vienotam Eiropas Aktam)
Kad Šūmanis izveido Ogļu un Tēraudu apvienību, tā nozīme ir ne tikai risināt ekonomiskos jautājumus, kara laikā sagrauto ekonomiku, bet arī kontrolētu militāro rūpniecību. Līgums paredz izveidot ogļu un tērauda kopīgo tirgu Eiropā, paaugstināt iedzīvotāju labklājību. Bet ir jāiet arī tālāk – jāveido plašs tirgus arī citās jomās.
Nākamais nozīmīgais posms Romas līgums 1957.g. Ar to tiek radītas vēl divas kopienas: Eiropas atomenerģijas kopiena – EURATOM; Eiropas ekonomiskā kopiena – Eiropas ekonomiskā asociācija. Romas līguma galvenie uzdevumi: tālāk attīstīt demokrātiju Eiropas valstīs, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, stiprināt mieru. Jau saskaņā ar Parīzes 1951.g. līgumu veidojās muitas ūnija. Romas līgums paredzēja, ka tai arī tālāk jākalpo par garantu nesaskaņu likvidēšanai starp kopienu dalībvalstīm. Jāveido Eiropas valstu kopējais tirgus. Romas līgums nosaka kopējā tirgus pamatprincipus – personu kapitāla un pakalpojumu brīva, neierobežota kustība; ievedmuitas un ievedamo preču kvantitātes ierobežojumu atcelšana, vienotas muitas un tirdzniecības politikas izstrādāšana attiecībā uz trešām valstīm (tās, kas nav dalībvalstis).…
