Eiropas Savienības kopējā ārējās drošības politika. Līgumi

Līdztekus savai pieaugošajai atbildībai ekonomikā un tirdzniecībā Eiropas Savienība ir izveidojusi pati savu ārpolitiku un drošības politiku. Līdz ar to starptautiskajā arēnā ES var runāt – un darboties – kā viens veselums. Reģionu konflikti Eiropā un citur 1990. gados un starptautiskā terorisma draudi ir pārliecinājuši ES valstu līderus, ka jāievieš formāli diplomātijas un intervences līdzekļi
Kā veidojusies KĀDP?
Eiropas Savienība sākotnēji nemaz nav domājusi par savas drošības nodrošināšanu. Tomēr ņemot vērā to, ka apkārt savienībai risinās dažādi konflikti un ka tie var ietekmēt arī Eiropas Savienības drošību, tās līderi un dalībvalstis ir satraukušies par savienības drošību.
Drošības politika ir ļoti svarīga, tieši tādēļ Eiropas Savienībai bija jāpievērš uzmanība savai drošībai. Tomēr – ir jautājums: vai Eiropas Savienības drošības politika neaizstāj NATO funkcijas. Tomēr atšķirība ir tā, ka Eiropas rūpējas par savu drošību un aizsargā savas teritorijas drošību, bet NATO nodarbojas ar vispasaules drošības uzraudzīšanu.
Eiropas kopējās ārējās un drošības politikas priekšvēsture un vēsture :

1957. gadā Kopienas dibināšanas līgums (Romas līgumi) koordinēta sadarbība ārpolitikā nebija paredzēta, un tas vēlāk, kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, izrādījās trūkums. No vienas puses toreizējā Eiropas Kopiena pašreizējās Eiropas Savienības priekštece, kļuva par ietekmīgu aktieri uz starptautiskās skatuves, pateicoties kaut vai tikai savām ārējām attiecībām. No otras puses kļuva ar vien skaidrāks, cik lietderīga būtu saskaņota rietumeiropiešu pozīcija, ņemot vērā pieaugošo saistību starptautiskajā ekonomikā.…