Eiropas Savienības Padome arī nav izvairījusies no pārmaiņām. Par plašāk pielietojamo procedūru kļūs vairākuma balsojuma princips. ES Padomes lēmumu apstiprināšanai būs nepieciešams atbalsts 55 % apmērā no dalībvalstīm, kas pārstāv vismaz 65 % Eiropas iedzīvotāju. Šis princips tiek dēvēts par dubultā vairākuma sistēmu un tiek uzskatīts, ka šāda lēmumu pieņemšana būs leģitīmāka un ātrāka. Tāpat tiek izveidots arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka postenis, kas reizē pildīs arī Augstākā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās pienākumus. Augstākā pārstāvja amata pienākumos ietilpst priekšlikumu izteikšana, ārpolitikas īstenošana, kas notiks Padomes vārdā, tāpat viņš pārstāvēs Eiropas Savienības nostājas starptautiskā līmenī.
Vismazākās pārmaiņas skārušas Eiropas Komisiju. Līdz 2014.gadam Eiropas Komisijā darbosies viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts, bet pēc 2014.gada Komisiju veidos 2/3 no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas dalībvalstu rotācijas principa. Tādējādi katros divos no trijiem Eiropas Komisijas termiņiem, piemēram, Latvijai būtu savs komisārs.
Bez institucionālajām pārmaiņām, pārmaiņas skars arī iedzīvotājus un nacionālās valdības, kuras gan šobrīd tuvāk neaplūkošu. Kopumā redzams, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības ir nesusi milzum daudz pārmaiņu. To, vai šīs pārmaiņas būtiski ietekmēs un uzlabos ES darbību redzēsim tikai pēc gadiem.
…