3). Jāizvērtē, vai ar konkrētajām iecerētajām aktivitātēm ir iespējams sasniegt tos mērķus kas iecerēti un kas atrunāti 107.panta otrajā vai trešajā daļā. Valsts atbalsts nekādā gadījumā nevar būt līdzeklis peļņas gūšanai, kā arī nebūtu pieļaujams valsts atbalsts pasākumiem, kas ir nesaimnieciskas rīcības seku novēršana, un neatrisina šīs rīcības cēloņus (piemēram, resursu sadārdzināšanas izmaksu segšana);
4) labums Eiropas Savienības kopējam tirgum. Labumam, ko tirgus iegūs no plānotā valsts atbalsta ir jābūt lielākam, nekā tiem zaudējumiem konkrētajā tirgū, ko rada valsts atbalsta piešķiršana un konkurences izkropļojums.
Saskaņā ar Līguma 108.panta trešo daļu:
„3. Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu”
Lietā gan nav minēts vai attiecībā uz piešķirto valsts atbalstu Nodaļai,iepriekš tika informēta Komisija.
Ja atbalsts tika piešķirts nesaņemot Komisijas atļauju vai nesagaidot Komisijas atļauju, tātad nelikumīgi, tad Komisijai ir pienākums pieprasīt pārtraukt atbalstu un to atgriezt, kā arī atjaunot pirmsatbalsta situāciju. Vienīgais attaisnojums neatjaunot pirmsatbalsta situāciju ir gadījumi, ja tas ir pretrunā ar Savienības tiesību principiem vai ja no atbalsta piešķiršanas ir pagājuši vairāk kā 10 gadi.
Dalībvalstij savukārt ir pienākums izmantot visas iespējas lai atgūtu piešķirto atbalstu.
…