Eiropas Savienības institūciju shēma

Prezidijs atbild par EP iekšējo darbību, sagatavo EP uzdevumu tāmi, atbild par EP administratīvajiem un finansiālajiem jaut., lemj par ģenerālsekretariātu un tā dienestiem. Kvestoru pārziņā ir ar deputātiem saistītie adm. un finanšu jaut. Bez Prezidija, EP priekšsēdētājs vada priekšsēdētāju konferenci, kas lemj par sesiju grafiku un to darba kārtību, komiteju un delegāciju sastāvu un kompetenci.
EP praktiskā darbība notiek, pieņemot rezolūcijas, kā arī sagatavojot atzinumus. Apmēram puse Parlamentā pieņemto rezolūciju attiecas uz situāciju ārlietās. Rezolūciju projektus Parlamenta plenārsesijām sagatavo parlamentārās komitejas, kas EP ir apmēram 20(piem., ārlietu, budžeta, budžeta kontroles, attīstības, juridisko jautājumu, kultūra un izglītība u.c.), katra komiteja sastāv no 24 – 26 dep., uz 2.5.g.
ES budžetu, EP apstiprina ik gadu decembrī. ES strādā ar piecu gadu budžeta ciklu. Ja nevienojas par uzdevuma apjomu, EP ir tiesības noraidīt budžetu kopumā, un procedūra ir jāsāk no jauna. Pirms tiek apstiprināta budžeta izpilde, EP ik gadu izvērtē, kā Komisija izlietojusi tai atvēlētus līdzekļus. Īpaša uzmanība tiek veltīta tām politiskām jomām, kuras ir ieinteresētas visas dalībvalstis, piem. narkomānijai, imigrācijas pol. Ikdienā EP īsteno uzraudzības pilnvaras, pārbaudot daudzus pārskatus, ko Komisija iesniedz EP, piem. gada vai mēneša pārskatus par budžeta izspildi).
EP deputāti tiek iedalīti pēc politiskās ideoloģijas, 7 grupās, piem. Eiropas Tautas partija un Eiropas Demokrātu grupa, Eiropas Sociālistu partijas grupa, kā arī pie grupām nepiederošie deputāti, 26 dep., katrai grupai ir priekšsēdētājs.
…