Eiropas Savienības ekonomiskā politika

Eiropas Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. EMS var raksturot kā sistēmu, kura ir galvenais ES instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus – stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās zonas radīšanu, kuras ietvaros tiek saskaņota dalībvalstu ekonomiskā, fiskālā un monetārā politika, rezultātā veidojot vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, kuru īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB) un kuras galvenais mērķis ir cenu stabilitāte un vienotas valūtas eiro ieviešana.
Ekonomiskā un monetārā savienība nozīmē:
1)vienotu valūtu – eiro – visās EMS valstīs jeb eiro zonā;
2)vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno ECB kopā ar eiro zonas valstu centrālajām bankām;
3)ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Eiropas Centrālā banka. Kopš 1999. gada 1. janvāra ECB ir atbildīga par monetārās politikas īstenošanu eiro zonā, kuras tautsaimniecība ir otrā lielākā pasaulē – pēc ASV. ECB ir brīva no politiskā spiediena un var koncentrēties tikai uz eiro stabilitātes nodrošināšanu, tā darbojas pilnīgi ārpus jebkuras valdības ietekmes, kā neviena centrālā banka pasaulē. ECB ir regulāri jāatskaitās Eiropas Parlamentam par savu darbību, bet Eiropas Parlamentam nav varas grozīt ECB Statūtus. 1
Cieši sadarbojoties ar valstu centrālajām bankām, ECB sagatavo un īsteno lēmumus, kurus pieņēmušas Eirosistēmas lēmumu pieņemšanas struktūras – ECB Padome, Valde un Ģenerālpadome.…